Memories of Velta Vītola

File
Ak55-Veltas-Vitolas-atminas-01-0347
TranscriberInita Lūse
CompletedYes
AcceptedNo
Created2019-01-22 12:26:18
Updated2019-01-22 12:29:21
Transcription (text)mana galva bija atkal pie viņa pleca un klusu plūda mīļu vārdu straume. Tie lauzās uz āru kā pavasara pālu ūdeņi, kā silts noslēpumains dvēseles starojums. Manā dvēselē mostas pavasaris. Un mūzika plūst liega, sapņaina. Ai Fredi, cik tu gan esi smalkjūtīgs! Labi vārdi un sapņaina, ilgu pilna melodija silda dvēseli. Un mēs varbūt vēl ilgi tā sēdētu, bet pa vaļējām durvīm es ieraudzīju, ka tik tagad Maruze izkāpj pa logu, pamet skatu uz mūsu pusi un ieiet klasē. Mūzika apklust. Uztraucos par māsu. Būs pārsalusi. Nav joks tik ilgi sēdēt sniegā, var saslimt. Un māte rāsies, ka es esmu vainīga. Jāiet dejot, lai Maruze sasildās. Man ir silti silti... Bet viņa, nabadzīte pārsaluse. Tikko parādamies durvīs, plūst valša burvīgās skaņas. Lai slavēti komponisti, kas cilvēcei dāvājuši iespēju dejā izteikt dvēseles pasauli.
Transcribe text
Keywords
TranscribeChoose another fileFAQ (in Latvian)

This website uses cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies.

Read more

Tēzaurs