Veltas Vītolas atmiņas

Fails
Ak55-Veltas-Vitolas-atminas-01-0347
AtšifrējaInita Lūse
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2019-01-22 12:26:18
Labots2019-01-22 12:29:21
Atšifrējumsmana galva bija atkal pie viņa pleca un klusu plūda mīļu vārdu straume. Tie lauzās uz āru kā pavasara pālu ūdeņi, kā silts noslēpumains dvēseles starojums. Manā dvēselē mostas pavasaris. Un mūzika plūst liega, sapņaina. Ai Fredi, cik tu gan esi smalkjūtīgs! Labi vārdi un sapņaina, ilgu pilna melodija silda dvēseli. Un mēs varbūt vēl ilgi tā sēdētu, bet pa vaļējām durvīm es ieraudzīju, ka tik tagad Maruze izkāpj pa logu, pamet skatu uz mūsu pusi un ieiet klasē. Mūzika apklust. Uztraucos par māsu. Būs pārsalusi. Nav joks tik ilgi sēdēt sniegā, var saslimt. Un māte rāsies, ka es esmu vainīga. Jāiet dejot, lai Maruze sasildās. Man ir silti silti... Bet viņa, nabadzīte pārsaluse. Tikko parādamies durvīs, plūst valša burvīgās skaņas. Lai slavēti komponisti, kas cilvēcei dāvājuši iespēju dejā izteikt dvēseles pasauli.
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk

Tēzaurs