un nu tik iedomajas ka tas palicis uz mazgājamā galda un liek
kapteiņam braukt atpakaļ, Piebraukuši malā zaldats izkāp un
ieiet pili bet kapteins nogriež kuģi no krasta un aizbrauc. Tur vienam
dzīvojot viņam piebiedrojas kāds vecs vecs vīrs, meitas zagļa tēvs kas
gan viņam slepkavibu atgādina bet piedod, un teic kaut gan tu no-
kavi manu dēlu, bet mēs tomēr turesimies kopā un būsim draugi.
Tā dzīvojot jau bija pagājuši gandriz trīsi gadi un viens otram stāstija
savus piedzīvojumus un kā viņi pili nokļuvuši. Kādu dienu vecais vīrs
saka uz kareivi ka nākošā dienā kuģis būs ceļa galā, kapteins esot pie-
draudējis meitai un kalpotajiem lai nesaka ka kuģis virsnieku atstajis
krastā, bet ka prasa lai teic virsnieks miris un to iesvieduši jūrā.
Vecais vīrs viņam pateica ka kuģis esot jau malā un ritu ķerni-
ņa meitai ar kapteini būšot kāzas, bet ķēniņa meita esot ļoti
nelaimiga, bedajoties pēc viņa. Un vecais vīrs teica kareivjam -
viņi brauca trīs gadus, bet tu brauksi tik vienu stundu. 12 būs
kāzas un tev jaizbrauc divas stundas agrāk jo pa stundu
aizbrauksi. Vecais vīrs sajūdzis to pašu, nocirstām kājām zirgu
deva līdz produktus un teica kad nobrauc savā zemē tad tulin
liec sev laukā pils tūvumā pagatavot pusdienu un ceļa
galā nobraucis pagriez zirgu atpakaļ un tas atskries mājā.
Nobraucis pilsētā apmeties kādā viesnīcā pils tūvumā un liek
pavāram gatavot laukā pusdienu, no līdzpaņemtiem produktiem
bet pats sēž istabā un bēdajas pēc ķerniņa meitas. Pirms laulibas
ķērniņa meita kopā ar savu tēvu un kapteini iziet pastaigaties un
saož ļoti patikamu ēdiena smaržu un gluži tādu pašu kadu viņa
odus un ēdus svešumā. Ķērniņa meita lūgus tevu un līgavaini
iet lūkot kas tas vāritajs. Ķērniņš jautā priekš kā viņš gatavo
tik smaržīgu ēdienu. Pavārs pateicis ka priekš kāda ārzemnieka,
kunga kurš šodien iebraucis un apmeties viesnīcā. Meita lūgus
ķērniņu uzmeklēt svešnieku un visi trīsi iet uz pēc pavāra
norādito istabu, kur ieiet un ķēniņa meita ierauga to cilveku
kurš viņas izglabis no gustniecibas. Virsnieks pastāstija kerniņam
kadēļ bija spiests griesties atpakaļ un kapteinis viņu atstājis
krastā un aizbraucis. Ari meita stastija to pašu un ķerniņš
viņiem ticeja paņēma no virsnieka zobinu un kapteiņam
nocirta galvu un virsniekam ķēniņš deva meitu par sievu un
pusi no savas valsts un abi dzīvoja laimigi.

7478

211: Kādam tēvam bija trisi dēli, divi gudri un viens dumjš, un viņi
visi trīsi devās pasaulē meklēt darbu. Gudrie dēli, viens bija dišļērs
un otris skroderis, bet dumjais bez kāda amata. Gudrie ķērušies
pie darba un rāvuši vaļā. dumjais iegājis kādā muižā un prasijis
vaj viņam, muižas kungam nav vajadzigs strādnieks. Muižas
kungs teicis ka ir vajadzigs un vesals divpadsmit un vaj viņš
varot tik daudz stradniekus muižai piegādat. Viņš atbildejis ka