Transcriber | Kristīne Po |
---|---|
Completed | Yes |
Accepted | Yes |
Created | 2022-10-09 18:57:23 |
Updated | 2022-10-09 19:10:35 |
Transcription (text) | kuleitē, pīsīņ pi zyrga i palaid pasaulē." Dīnastmeita tai i padora. Zyrgs aizīt uz tū pili, kur tei ciuška beja. Tai zyrgs bubinej, ka jei pīskrīn pi vuortu i īnas jū īškā, daboj augūšu, myrušu i dzeiveibys zuoļu i Ivans Pavlovičs otkon palīk par cylvāku. - Fui, cik as ilgi gulieju! - jis izastaipa i soka. - Nā, tu nagulieji vys, a tu jau beigts beji. Tai jī obi dzeivoj, a jam atrībeiba, jis gryb acarībt, a jei juo nalaiž. Beidzūt īdūd jam 3 zierneišus i soka: - Ka švakuok, apēd jūs! Tai Ivans Pavlovičs devēs ceļā. Juoj, juoj, ījuoj piļsātā pi vīna bogota kunga. Vokors kluot, stalī īruoda zyrgam vītu, a jam pošam ari gribīs ēst. Paād i palīk par skaistu zyrgu dymanta spolvom. A tierguotuojs nu reita aizbrauc iz tiergu i par Ivanu Pavloviču pavysa aizmierst. Tiergā jam īskrīn pruotā i jis soka sovam dālam: - Ei dāls, aizskrīņ, pabaroj zaldatu i īdūd jam červoncu. Aizbrauc dāls iz sātu i redz, ka zaldata ni smokys, a stalī stuov skaists zyrgs: vīna spolva - zalta, ūtra - dymanta. Tai dāls pajam tū zyrgu i vad iz tiergu, paprosa 10 tyukstūšu i ķieneņš (tys nūdeviejs, kas sazasyta ar juo sīvu) pajam jū i aizvad iz sātu. Izīt sīva nu ustobys uorā i soka, ka tys asūt šuos vacais veirs Ivans Pavlovičs, otkon jī nūlem nūcierst tam zyrgam golvu. Dīnastmeita dzierd tū i aizīt iz stali pasoka, ka reit tev cierss golvu. - Nikuo darēt, ka cierss. Bet, ka cierss, to tev iz blūzeitis izlēks ******ašņa pile, pajem jū i aprūc duorzā pret ķienenīnis lūgu. Tai jei i padora. Reitā izīt ķieneņš i redz - skaista uobeļneica, zalta uobuly īškā. Īīt ustobā i stuosta sīvai, a sīva soka, ka itys ir Ivans Pavlovičs. I sarunoj obi, ka vajag tū uobeļneicu nūcierst. Dīnastsmeita otkon tū dzierd i soka: - Ivan Pavlovič, reitu tevi otkon cierss nū. - Ka mani nūcierss, to tev kryutīs īskrīs *******uobuls, tu jū paņem i īmet dīķī. Tai jei i padora. Īsvīž i aizīt pa ceļu. Reitā obi ceļās i redz, ka dīķī brīsmeigs, skaists ********peilyns peļd. Ķieneņš suok jam pakalē dzeitīs. Daskrīn jiurys molā, nūvalk drēbis i īs pēc peilyna. A peilyns nu jiurys uorā, *********klops zūbynu, kai paķer zūbynu, i puorzavieršās par cylvāku. Ivans Pavlovičs paceļ zūbynu i prosa nūdeviejam: - Gribi byut par akmini? - Jā. Tai jis palīk par akmini. Ķienenīne verās, ka veira vairs nav, tai **********kur navīn vajag byut Ivanam Pavlovičam, tod verās - Ivans Pavlovičs jau sovuos drēbēs. Ķienenīne palīk par laipu, a dīnestsmeita staigoj pa tū laipu i mozgoj drēbis. |
Transcribe text |
Keywords | |
---|