Collection of Sigurds Rusmanis

File
2049-Sigurds-Rusmanis-07-0098
TranscriberJanisB58
CompletedYes
AcceptedNo
Created2025-06-20 10:17:51
Updated2025-06-21 07:15:40
Transcription (text)

2049,

1151

VILCES PAGASTA SVĒTES
Esmu lasījusi vairākos kalendāros, ka cilvēkiem
parādās mirušu cilvēku dvēseles. It kā dod kādu tur signālu.
To es pati piedzīvoju. Kara laikā šeit bija krievu aero -
dromam štābs, mēs bijām sadzīti lielās mājas mazajā istabiņā.
Aiz Žukļiem, kur visa tā leja, upes mala, bija aerodroms. Tur
bija lauku virtuve, taisīja ēst, ar lidmašīnu veda uz fronti.
No mazās istabiņas pa durvīm mums neļāva staigāt,
lai nenospiegojam neko. Kā bišķi krēsla, visiem bija jāiet gulēt,
nevarēja nekur staigāt. Tur jau bijām seši, tad vēl pielika vienu
krievu pavāru gulēt, kas uzvaktēja, vai mēs guļam, nestaigā -
jam pa nakti apkārt.
Apguļamies visi, uzreiz sit pie loga, krustmāte no bla -
kus mājām, mammas māsa sit pie loga. - Māsiņ, palaid iekšā!
Mamma saka: -Skrien, meitiņ, attaisi to logu! Attaisu to logu,
neviena nav. Ārā kāpt nedrīkstam, krievs skatās, ko mēs darī -
sim.Šis palūr - nekā nav.
No rīta mamma aiziet pie māsas un saka: -Nu kā tu tā
dari, saki - laid mani iekšā - un tevis nav. Krustmāte paliek
jocīga, tāda bāla. Necik ilgi - krustmāte nomira. Mamma saka:
-Redz kā dvēsele skrien pa priekšu, tad tikai nāve.

1152

Kara laikā kad pateica, ka karš ir beidzies, sit pie loga,
mamma skrien ārā, vienreiz sit, otrreiz, trešoreiz sit, neviena
nav. Paiet divas dienas, atnāk viens zaldāts un pasaka, ka
brālis nošauts. Tā mamma ticēja, ka dvēseles staigā apkārt.

Teicēja Mirdza Millere (1933., Vilces pag. Rakstniekos).
Pierakstīts 1.07.03 Svētēs.

2003-08-19

258

Transcribe text
Keywords
TranscribeChoose another fileFAQ (in Latvian)

This website uses cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies.

Read more

Tēzaurs