Collection of Fricis Vollenbergs

File
0877-Fricis-Vollenbergs-07-0028
TranscriberJanisB58
CompletedYes
AcceptedNo
Created2025-02-11 09:30:41
Updated2025-02-11 10:38:49
Transcription (text)

muļķītis steidzās uz mežu, jo viņa brāļi jau bija aizgājuši. Brāļi mežā dū -
šīgi cirta malku, bet muļķītis tikai apsēdās uz celma un svilpēja. Gudrie brā -
ļi sāka šo bārt, ko viņš te atnācis mežā svilpē, to jau mājās varējis darīt, bet
tagad dūšīgi vajagot cirst. Muļķītis tikai atsacījš: ,,Gan es vēl sacirtīšu viens
pats vairāk kā jūs par abiem.'' Brāļi tik smējušies vien un sacījši, ko nu tur ko
klausīties, muļķim muļķa runa. Tad muļķītis apskaities un sacījš: ,,Ar
zivtiņas palīgu, lai malka sacērtās pati!'' Un kamēr viņš pats sēdēja vēl uz
celma un svilpēja, malka cirtās pati visapkārt kā brīkšķēja vien. Necik ilgi
kad visa malka sacirsta. Tagad gudrājiem brāļiem bija ko pabrīnīties par
muļķīti, bet šis neko nesaka, kādēļ viņš tā var izdarīt. Tad gājuši visi trīs
mājās,sajūgt zirgus lai var malku vest mājās. Gudrie brāļi iejūguši to labā -
kos zirgus, bet muļķītim atstājuši veco klibo ķēvi, lai tas ar to braucot. Ceļš
gāja gaŗām ķēniņa pilij un muļķītim netika tādēļ braukt ar veco klibo
ķēvi. Viņš tikai iesēdās pats ragavās un uzsauca: ,,Ar zivtiņas palīgu lai ra -
gavas iet bez zirga''. Un tūlīņ ragavas skrien pa ceļu prom, itin kā pats la -
bākais zirgs būtu aizjūgts priekšā. Kad šis tā brauca gaŗām ķēniņa pilij,
tur bija iznākuse ārā ķēniņa vienīgā meita. Tā ieraudzīja, ka muļķītis tā
bez zirga brauc un par to viņa trakoti smējās. Bet muļķītim sanāca dusmas
uz ķēniņa meitu, ka šī viņu tā apsmej. Nu viņš sadomāja tai atspītēt. Kad raga -
vas iegāja mežā, muļķītis atkal uzsauca: ,,Ar zivtiņas palīgu, lai malka pate
visa sakŗaujās vezumā. Un tā arī notika visa malka sakŗāvās muļķīša vezu -
mā un tad viņš atkal ar zivtiņas palīgu brauca mājās. Vezums bija milzīgi
liels iznācis un nu muļķītis tupēja pašā galā. Kad brauca atkal gar ķēniņa
pili gaŗām, ķēniņa vienīgā meita bija iznākuse ārā un vēl trakāki smējās
par muļķīti. Šis nu no visas tiesas apskaitās un sacīja: ,,Ar zivtiņas palī -
gu lai nākamā naktī ķēniņa meitai rodās bērns.'' Un tā arī notika: nāka -
mā naktī ķēniņa meitai piedzimst bērns. Par to nu visiem lieli brīnu -
mi, bet visvairāk pašai ķēniņa meitai un ķēniņam. Ķēniņš nu briesmī -
gi dusmīgs uz savu meitu un prasa viņai lai atzīstās, kuŗš tas vainīgais,
bet ķēniņa meita nekā nezin sacīt. Ķēniņš nu solīja nāvi tam vainīgam,
bet nevarēja nekādā vīzē to izzināt. Pēdīgi šis aiziet pie viena veča, kas
par lielu burvi un gudrenieku bija izslavēts; prasīja tam padomu. Tas
sacījš tā, lai ķēniņš taisot lielas dzīres un saaicinot visus tos, no kuŗiem šis
to vainīgo domājot. Un tanī dzīŗu laikā lai iedod tam bērnam zelta ābo -
lu, tad viņš nesīs un vienam to dos. Un tas būs tas vainīgais kuŗam bērns
to zelta ābolu dos. Nu ķēniņš steidzās mājās un rīkoja lielas dzīres un

Transcribe text
Keywords
TranscribeChoose another fileFAQ (in Latvian)

This website uses cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies.

Read more

Tēzaurs