Diary of Velta Sproģe

File
Ak85-Veltas-Sproges-dienasgramata-01-0171
TranscriberInita Lūse
CompletedYes
AcceptedYes
Created2019-03-22 09:13:27
Updated2019-03-22 09:28:10
Transcription (text)druskām. -
- Tās nebūs druskas! - iesaucās atkal.
Ak Juri draugs! Vai tad es nu atļaušu līdzšenējo - tevi gaidīt un mīļi saņemt, lai apkrāptu Apīni? Nē, to es nedarīšu! Ja ar sievu viņš būtu izlīdzis, tad gan, jo zinātu, ka jūtas jau tur nav, tikai ieietais dzīves ceļš. Bet nu kad ir aizgājis no sievas un dzīvo pie citas, tad manas rokas ap viņa kaklu vairs nevīsies. Ja jau Apīnei viņš dārgāks kā man, lai tad viņa ir droša, ka es to neatņemšu.
- Vai viņas mīlestības ir bagātāka, par manu jautājumu.
- Nē! - Bija cieta atbilde. - Ja tev būtu dzīvoklis, es izvēlētos tevi. -
Tomēr, cik es varu būt laimīga!
Laimīga izvadot 1962. gadu. Un viegla es eju pa ielu, kā lidojot, kā slidinoties, jo jūtos kā vēl nekad ziemas aukstumā... man ir galvā cepure no pelēka mākslīgā karakule un tāds pats krāgs. Visi uz mani noskatās. Bet uz tādu sieveli ar lakatiņu neviens nepaceļ acis. Vēl tikai Jurim tādu mani vajadzēja redzēt!
- Ķēpurs! - Viņš atkal teiks.
Piektdien 28. decembrī.
Pēdējās 1962. gada dienas un pēdējās lapas šij kladei. Bet kādas būs pēdējās stundas šā mēneša pēdējai dienai? Es izteicu vēlēšanos Jurim, lai viņš būtu pie manis un Jauno gadu sagaidītu. Atbildēja ka nezinot kur būšot, bet kur iet, nekas padomā neesot. Tātad, viņam nav tik svarīgi būt pie manis! Varbūt sirdsapziņa neatļaus nākt... sēdēs mājās, vai kur citur, lai savu "līgavu" Apini nekrāptu, jo taču būs kas viņai jāsaka, kur bijis.
Man ienāk prātā, varbūt šī jau viņam līgava sen, un tikai tāpēc sieva novērsās. Kaut ko dabūja zināt, palika tai pretīgs un kā lepna sieva to vairs nepieņēma. Kas to lai zin!
- Melot es protu labi - viņš saka - bet tikai tā
Transcribe text
Keywords
TranscribeChoose another fileFAQ (in Latvian)

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs