Atšifrēja | LigaB |
---|---|
Pabeigts | Jā |
Pārbaudīts | Jā |
Izveidots | 2024-09-10 20:45:58 |
Labots | 2024-09-10 20:52:31 |
Atšifrējums | Tu projām no manis sklēji, Ar mani vēl tīksmoties tu smēji, Atvadoties tu skūpstu man sniedzi Bet līdzi tev iet tu man liedzi... Jēl nesteidzies projām, jēl gaidi, Man patīk tavi jautrie smaidi - Tavas skanīgās jaunības dziesmas Kas kvēlo kā uguns liesmas Tās sirdi man tīkami skar, Visu priekos tās pārvērst var, Vēl dažus gadiņus pagaidi, Vēl mīļi un priecīgi pasmaidi - Promejot mani līdzi sev ņemi Uz mūžīgo jaunības zemi. Tikai kopā ejot ar tevi Es varu ielīksmot sevi. Ziedošā jaunība, nebeidzies - Projam no manis nesteidzies! Bet tur jau tik tāli, tik tāli... Es skatos rožu ziedi tik bāli Vairs smaržas, ne skaistuma nav Tie noziedējuši ir jau... Un skanīgās putnu dziesmas, Kā izkvēlojušas liesmas Ne sirdi tās skar, Ne prieku vairs dar... Kāpēc tu projām gāji - Mani vienu atstāji? Ar drūmu, skumīgu prātu Es redzu - vecums jau klātu... Tas sudraba sarmu man matos kaisa - Arvienu top platāka plaisa, Kas mani no tevis šķir. Vai līksmots jau diezgan ir? - - Tu nemanot aizgāji, Mani vienu tu atstāji... Ne priekā vairs acis man mirdz, Ne laimē vairs strauji pukst sirds. Vecums grumbas velk manā sejā, Izgaist jaunības sapņi man vējā... Prom, prom mana jaunība, Mans prieks mana laimība... 18. IV. 55. g. |
Atšifrēt tekstu |
Atslēgvārdi | |
---|