Augusta Lāča folkloras vākums

Fails
2186-Augusts-Lacis-03-0003
AtšifrējaLigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2024-09-10 20:45:58
Labots2024-09-10 20:52:31
AtšifrējumsTu projām no manis sklēji,
Ar mani vēl tīksmoties tu smēji,
Atvadoties tu skūpstu man sniedzi
Bet līdzi tev iet tu man liedzi...
Jēl nesteidzies projām, jēl gaidi,
Man patīk tavi jautrie smaidi -
Tavas skanīgās jaunības dziesmas
Kas kvēlo kā uguns liesmas
Tās sirdi man tīkami skar,
Visu priekos tās pārvērst var,
Vēl dažus gadiņus pagaidi,
Vēl mīļi un priecīgi pasmaidi -
Promejot mani līdzi sev ņemi
Uz mūžīgo jaunības zemi.
Tikai kopā ejot ar tevi
Es varu ielīksmot sevi.
Ziedošā jaunība, nebeidzies -
Projam no manis nesteidzies!
Bet tur jau tik tāli, tik tāli...
Es skatos rožu ziedi tik bāli
Vairs smaržas, ne skaistuma nav
Tie noziedējuši ir jau...
Un skanīgās putnu dziesmas,
Kā izkvēlojušas liesmas
Ne sirdi tās skar,
Ne prieku vairs dar...
Kāpēc tu projām gāji -
Mani vienu atstāji?
Ar drūmu, skumīgu prātu
Es redzu - vecums jau klātu...
Tas sudraba sarmu man matos kaisa -
Arvienu top platāka plaisa,
Kas mani no tevis šķir.
Vai līksmots jau diezgan ir? - -
Tu nemanot aizgāji,
Mani vienu tu atstāji...
Ne priekā vairs acis man mirdz,
Ne laimē vairs strauji pukst sirds.
Vecums grumbas velk manā sejā,
Izgaist jaunības sapņi man vējā...
Prom, prom mana jaunība,
Mans prieks mana laimība...
18. IV. 55. g.
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk

Tēzaurs