Irmas Mednes folkloras vākums (1925-1929)

Fails
0032-Irma-Medne-01-0190
AtšifrējaLigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2020-05-21 19:00:50
Labots2020-05-22 21:42:17
Atšifrējums

1873

Slinkam laba laime, mudīgs dabū pērienu

1874

Man tikdaudz naudas kā vellam pelns.
(A. Sīle, Garozes pag.)

1875

Zied zilas puķes meža malā
Un skaista skuķe viņas plūc,
Tai smaidošs vaigs un zilas acis
Tā puķīt plūc un sprauž pie krūts

Man ari patīk zilas puķes
Kas zied arvienu mežmalā
Bet labāk patīk pati skuķe
Kas mīļi glaužās man pie krūts

Bij ziedonis un zilas puķes Tās p
Zied atkal meža maliņā
Bet bālo skuķi vairs neredzu,
Kas turpu steidzās mudīgi.

(Šinī pantā bija kas teikts par zilām puķēm un tad par skuķi, ka 1)
Tā vēsā zemes klēpī dus.

Gar Daugavu vēl vientul's klejo
Kāds nobālējis jauneklis
Neviena zvaigzne nerād ceļu
Viņš soļo tik gar Daugavu.

Viņš saņem rokas, ceļos metas
Uz augšu raida lūgšanu
Teic ardievas vēl zilai puķei
Tad dzelmē kaps tam atverās.
(M. Priede, Bauskas apr. Pilsmuižas pag.)

1876

Ai, bāliņi, ai, bāliņi
Kāda tava līgaviņa
Liela gara, lauku pieri
Nošķiebtiem papēžiem

1876 a

Saulīt balta māmuliņa
Parādies ganiņam
Ganiņam gara diena
Kad saulīti neredzēja
(P. Sīle, Ozoln. pag.)

1877

Tās puķītes tik zilas,
Kā mīļā actiņas
Mans mīļākais aizgājis, aizgājis
ir tālu svešumā
Un mani še atstājis, atstājis
Šai bēdu vietiņā
(A. Sīle, Garozes pag.)

1878

Dziļā ielejā skaistas rozes zied, ievu krūmājā lakstīgala dzied (2 r.)
Dziļā atvarā skaistas māsas dzied, tik gar upmalu dzērājs puisis iet
Dzēruma kārībā viņam prāti zūd, tik mīļakās vēlreiz vēlas būt
Aizies laiciņš drīz, ziedonis ir īs [īss], mani aizvedīs tālā svešumā
Vēlreiz ziedons jauks, vēl reiz rozes plauks,
To ko mīlējis, vēl reiz skūpstīšu.

1879

Vecais Glūda tiltu taisa пень [очень] хорошо,
No veciem dalderiem, būs, būs, būs тепло
Ai ливи ли, tralalalla по силам силам хой
систел, мистел, мариски, по силам силам хой,
Bullim luste pāri braukti очен [очень] хорошо,
Ar tiem vaska riteņiem, būs, būs būs тело [тепло]
Ai ливи ли, utt.
Blinas cepa upmalā būs, būs būs тело [тепло]
Ai ливи ли, utt.
(Glūdas, Buļļi, Strežnas - mājas, Ozoln. pag.)

1880

Kāds kungs reiz aizbraucis ciemā un tur dots ēst auzu ķīselis. Viņam tas dikti smeķējis un gribējis mājā sievai pateikt, lai ari tādu izvāra. Lai neaizmirstu, kā to sauc, tad visu ceļu saucis: "Ķīselis, ķīselis, ķīselis!" Te brauc pa ļoti sliktu ceļu. Ieticis tādos dubļos, ka knapi vari [var] tikt ārā. Tā mīcīdamies aizmirsis, kā ēdienu sauc. Te nāk viens vīrs pa ceļu un saka: "Vai, kungs, jūs jau tā mīcaties pa dubļiem, kā pa ķīseli! Kungs iesaucies: "Paldies, paldies, ka pateicāt, un tad aizbraucis, saukdams atkal: "Ķīselis, ķīselis!"

1881

Kādam zēnam likts iet uz kaimiņu mājām pēc krustamo micīti. Visu ceļu runājis: "Krusta micīti, krusta micīti," lai neaizmirstu. Bet kā pārlēcis pa [pār] grāvi, tā
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs