| Atšifrēja | MaigaJankevica |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2024-07-22 13:13:16 |
| Labots | 2024-09-06 15:41:56 |
| Atšifrējums | 667Kad sieva uz grūtām kājām, tad nedrīkstot sēdet uz durvu sliegšņa [sliekšņa], tad bērns tiekot laisks.668Kad s[ieva] uz gr[ūtam] k[ājam] būdama pa šņores apakšu ejot vai lienot, tad bērniņam metoties nabas šņore ap kakliņu.669S[ieva] uz gr[ūtam] k[ājam] būdama nedrikstot ap kaklu cieši lakatu siet, jo citadi bērns dzīvojot galu caur kāršanos padarot.670Kad mātes bērnus nēsadamas ari vēlakā laikā – miltus klēpī nēsajot, tad bērniem tiekot druzaina galva.6711062. Dzimšana.Kad bērna dzimšanas stunda, tad mātei nevajagot matu sapītu turet, tad bērniņam dzimstot kājas sapinoties krustiskis un ejot uzaudzis kā sapīts. 672Kad kāds bērniņš pie dzimsta dzimtu kreklu, jeb tā saukto laimes kreklu /kas gauži reti gadoties/, tad ta krekla vajagot uzglabat, tad bērns visu mūžu laimigs un tam neka netrūkstot.673Dzemdetajas Laimu pielūdza, lai tām palīdz grūtā stundā.674Bērnam piedzimstot topot novēlets no Dieva katram sava īpašiba un amats, kādam tam dzīvojot jabūt.675Māte, kurai 53. bērni. Virtembergas valstī, Bonnigheimas baznīcā stāv dreiskambari uzkārta vienkārša māleta glezna koka rāmī. Ši bilde ir caur divam šķērs līstem iedalīta trijās daļas. Virsejā ir redzama Kristus piedzimšana, turpretī videjā ir redzams Adams Stracmans un viņa sieva Barbara Šo cariene ar viņu 53 bērniem. Apakšejā daļa ir raksts, kurā teikts, ka sieva barbara [Barbara], kuŗa 1504. g. miruse, astoņpadsmit reiz dzemdejusi pa vienam bērnam, piecreiz dvīņus, četri reiz trinišus, vienreiz sešus un vienreiz pat septiņus dzemdejuse. Starp tiem bijuši 19 nedzīvi piedzimuši, neviens no tiem 53 bērniem – 38 zēni un 15 meitenes – nav vecaks tapis par deviņiem gadiem.676Oppekalna draudzes skolotajam Karlam Mülleram no divam sievam bija 24 bērni. Pēdejais 70 gadu vecumā, daži tikai miruši.6771063. Otra puse.Kad meitenei dzimstot otru pusi aiz durvim, to tuvumā noliek, tad drīz izvedot. 678Meitenes otrupusi [otru pusi] vajagot puķu podā noglabatu durvu tuvumā mājā ierakt, tad ta augot skaista kā puķe.679Puisena otru pusi vajagot noglabat uz bēniņiem, taisni ta vietā, kur to māte.680Kad bērns dzimstot, tad vecamāte otru pusi noglabadama tai naudu virsū liekot.6811066. Māsiņas. /meitas bērns./Kad mauka pār ceļu pāriet, tad laime. 682Kad meitai bez laulibas bērns dzimstot un kad tas lēti nevarot piedzimt, tad tas vajagot bērna tēva stāstit un tam tur klāt būt, tad tas viegli viegli piedzimstot.683Kad laukā no mājam ejot mauka nākot pretī, tad tiekot laba laimes.6841067. Bērns.Bērnu neguldot ap saules eju, tad tie nakti labi neguļot. 685Kad gadu vecu bērnu iznes lietū, tad viņš dabu pūtainu ģīmi, kas īsteni meitu mātem jaievēro.686Maziem bērniem nagu nedrīkst apgriezt; ja apgriež, tad bērns top nebēdigs.687Ja pār bēnru [bērnu] pārkāpj jeb pārlēc – tas kave bērna augšanu.6881068. Nekristits bērns.Budeļu vakarā visi mājenieki aizgājuši budēļos: palikusi mājās tikai saimniece ar savu nesen pie dzimušo [piedzimušo] meitiņu. Ta saimniece redz ienākam ciemiņa puisi kā budēli. Ienācejs dziedajis. |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
