| Atšifrēja | Bella Bērziņa |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2025-01-13 12:01:52 |
| Labots | 2025-03-10 17:05:38 |
| Atšifrējums | 2139autobusā uzklausītsOlgas Arājas no Misēniem stāstījums. Liela daļa grostoniešu ir pareizticīgi. Apm. pirms 150 gadiem atbraucis enerģisks pareizticīgo mācītājs, solijis dot zemi un tā daudzus pārvedis pareizticībā. Bet kad zeme bijusi jādod, tad teicis, ka nav ko dot. Tauta izsaukusi pašu arhibiskapu. Ta bijis krievs un arī teicis, "Mums zemi nav ko dot". Tik daudz pratis latviski. Tauta nolēmusi, ko tur vairs pūlēties ar pāriešanu atpakaļ luterticībā, dzīvos tāpat pareizticībā. Tā arī palicis. Par Misēnu celtniecību. Misēnus cēla Olgas tēvs. Olgai bijis apmēram gads. Piedzimusi Krievijā. Krieviski nepratusi ne vārda, bet pēc 2 ziemām nolikusi uz 5. Māte tikai parādījusi burtus. Sāka pati no grāmatas. Tēvs beidzis (Černix) Ukraiņu kņaza protektorātā Ukrainisku kroņa skolu. Aizbrauca uz Krieviju. Saņēma tur darbu - Pleskavas un Vitebskas guberņā muižas pārvaldieka vietu. Kungi īpašnieki dzīvoja Ļeņingrādā un Maskavā vasarā. Un tēvs - Jānis Arājs pārvaldija muižu. 1907.-08. gados atbrauca no Krievijas un sāka celt Misēnu mājas. Pārvaldija ne tikai Misēnu, bet arī Katēnu mājas. Katēnos Jāņa Arāja tēvs Pēters. Abi tēvi uz robežas - Misēnu tēvs un Katēnu tēvs sarunājušies. Tev ir dēls un man ir meita. Laidīsim abus kopā. Un tā Katēnu dēls apprecēies ar Misēnu Podneika meitu Edu. Eaa bijusi laba dziedātāja. Beigusi 7 klases draudzes skolā. tā toreiz bija liela izglītība. Pie mātes brāļa Ērgļos baudījusi blauamnisku [blaumanisku] izglītību. Toreiz Blaumanis bijis kā tāds inteliģenta cilvēka etalons. Pirms pasaules kara atbraucis ērgļu lielkungam dēls. Vietējie iedzīvotāji cēluši goda vārtus. Tur bijis arī Blaumanis. Rakstījis vēlāk par to "Zemes spēkā". Tur bijis arī Olgas Arājas mātes brāļa svainis Eglītis. Viņš stāstījis: "Bālis brālim spieda roku. Barona dēlks spieda Blaumanis roku. Blaumanis esot bijis ne pavārs, bet barona dēls. Blaumaņa māti apprecējis pavārs, bet viņa tēvs bijis barons." Ērgļu barona dēls apprecējis Alsviķu lielmāti. Lielmātei Alsvikī bijis "Lielmātes ceļš" - Alsviķu grava pie Birzniekiem. Arī Birznieku gravā bijis savs "Lielmātes ceļš". Viņa braukusi pa Lielmātes ceļu uz Inezera salu. Tur bijis skulpturu parks. Tagad "Lielmātes ceļš" galīgi aizaudzis. Olgas tēvs atesēts Melnavā (Černix) un atestātā rakstīts, ka beidzis kroņa (valdības) valsts skolu. Tur rakstīts: Zemnieks Jānis Arājs Pētera d. |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
