| Atšifrēja | Linda_Pavlovska |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2019-10-29 17:27:33 |
| Labots | 2019-11-02 11:02:00 |
| Atšifrējums | Bernards strādā divus darbus vidusskolā un neattīstīto bērnu skolā par skolotāju Divi dēli pāslaik apmeklē koledžu arī meita studē. Viens dēls pēc Irākas kara (1991.janv) demobilizējās, apprecējās un tagad viņiem ir piedzimusi meitiņa Aleksandrija. 9Viss aprakstītais attiecās uz 92.g.sākumu) (1888-1956) Marija Ozoliņa. beigusi lauksaimniec. institūtu. Apprecējusies ar krievu flotes virsnieku Kondroviču. Abi jau sen miruši bet viņiem pēcnācējos divi dēli Aleksandrs un Nikolajs. Pēdējais bijis diriģents un miris Anglijā (nosists) Saša aizceļojis uz ASV - tagad dzīvo Čikāgā. (1888-1953) Kazimira Ozoliņa - pasta ieredne. Savā mūžā nav apprecējusies. Sen mirusi. Viena (māsa) - meita Jūlianai mirusi tūlīt pēc dzimšanas. Jāzeps Ozoliņš - jaunākais Jēkaba dēls. Dzimis 1893.20.febr. - miris 1983.g.22.jūn. 90 gadu vecumā. Trīsas reizes precējies No pirmās sievas bērnu nav. No otrās - Elfrīdas - divi dēli - Edmunds un Dainis un meita Ilga. No trešās sievas - Mirdzas - viena mieta Marisandra. Par Jāzepa dzīvi var iepazīties viņa atmiņu grāmatā "Virsdzīve" jeb virsnieka atmiņas tāpēc sīkāk nerakstīšu. Mirdza Ozoliņa (1908-1987) - Jāzepa Ozoliņa trešā sieva. Dzimusi 1908.g. skolotāju ģimenē Palangā. 1936.gadā beigusī Latv. valsts konservatoriju Viesojusies Rīgas operā un dziesmu spēlēs Dailes teātrī bet pamatdarbs bija Liepājas operā. Tēvs Aleksandrs Sīlis dzimis 1875. gadā miris 1952.g. Kuldīgā inspektors Kuldīgā. 1944. gadā ar kuģi, kopā ar latviešu leģionāriem atstāj dzimteni (Liepāju) un dodās trimdā. Pēc kara darbojās latviešu koncertansambļos R-Vācijā un Francijā. Vācijā Mirdza sarakstās ar savu mīļāko no Latvijas laikiem - Jāzepu Ozoliņu uun viņiem 1948.g. piedzimst meita - Marisandra. Pensijas gadus Mirdza pavada R-Vācijā dažādās vietās un pēdējā dzīves vieta ir Strasbūra Francijā uz kurieni 70to gadu beigās pārcēlās visa ģimene. Mirst 1987. gada 10. decembrī. Apglabāta Eslingenē blakus vīram Jāzepam 1988. gada 25. maijā. Mirdzas māte dzim. 1883. gadā mirusi 1969.g.8.III Köppernā - Marija Sīle dz. Seiberling. Marisandra Ozoliņa dz. 1948. g. 22. janvārī R-Vācijā, Rāvensburgā. Bērnību pavadījusi Vācijā, vācu bērnu vidū apguvusi vācu valodu. Dzīvojusi Wirtembergā, Offenburgā, Köppernā, Münstertālē. Nobeigusi Strasbūrā Universitāti, filoloģijas fakultāti, strādāja Strasbūrā, Elzasas reģionālā raidstacijā par žurnālisti, diktori. 1988. gadā iepazīstās ar Luī Callebantu - mākslinieku no Briseles. Pēc mates nāves Marisandra sarakstās ar Luī un pieņem vēl Cellebout uzvārdu. Tas notika 1989. gada 25. februārī. 1989.Marisandra pamet darbu Strasbūrā un pārbrauc uz dzīvi Briselē. Luī dzimis 17.dec, 1935.g. Briselē (izrunā Kalebot) Sen-Žila apriņķī. |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
