| Atšifrēja | Bella Bērziņa |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2020-05-02 20:01:36 |
| Labots | 2020-05-02 21:43:47 |
| Atšifrējums | gluži saldie āboļi un bumbieri vārās ilgāk par skābajiem.Kad augļi sašķīduši, tie tūliņ no uguns noņemami, jo bez vajadzības ilgāki vārot, cieš viņu krāsa un gaišā augļu masa paliek rūsgana. Karstie, savārītie augļi tūliņ ar karoti izrīvējami caur astru vai lūku sietiņu, lai atdalītu no īstās augļu masas sēklotnes, kātiņus un citas cietās daļas, kuras paliek sietiņā, un tīrā augļu masa tiek izspiesta caur sietiņu kādā traukā. Kad savārītie augļi atdziest, viņi sabieze un masas caurlaišana neveicās. Šāda kārtā iegūtā masa tūliņ pildama katla un vārama. Vārišanai var lietot katru katlu, tomēr dzels vaj čuguna, ja tie nav emaljēti, kā jav augšā aizrādīts nebūs teicami. Visnoderigākie ir vara, aluminija vaj misiņa katli, var būt pat bez jeb kādas alvošanas. Līdz iepilda augļu masu katlā, vajaga to ari vārīt un savārītu atkal steigties no pēdējā iztukšot. Emaljetos un aluminija katlos ari iespējams pagatavot labu marmeladi. Vārāmiem katliem jābūt lezeniem un platiem. Tādos vārot ūdens labi izgaro. Katli, kuri augstāki nekā plati, pie vārīšanas ātri kūsā - iet pāri.Ir parasts ņemt ik uz 2 .. caur sietu izlaistas augļu masas 1.. cukura, tomēr var to ari pēc patikas pielikt vairāk vaj mazāk. Ar lielāku cukura saturu marmelade ātrāk sarec, ir gaišāka, kā ari mazāk cieš viņas smarža. Mazvērtigaku marmeladi var pagatavot ar mazāku cukura saturu, bet viņa samērā ilgāk jāvāra, tumšākas krāsas un bez zināma spodruma. Daudzi ir tajās domās, ka var marmeladi pagatavot ari bez cukura. Saprotams, kā var augļu masu tik tāļu ievārīt, ka viņa uzglabajas ari bez tā. Cukura daudzumu noteic ari augļu masas biezums. Jo vairāk ūdens augļus vārot pieliets, jo samērā mazāk cukura jālieto. Ūdenim, marmeladi vārot, ir jāizgaro, lai viņa dabūtu vajadzīgo biezumu, pretejā gadijumā tā drīz sāktu bojaties. Ja ņem uz vienu mārc. cukura 2-3 mārc. augļu masas, tad cukurs vārot neiet zudumā, izgaro tikai ūdens, līdz kāmēr marmelāde gatava. Ievārijumiem visnoderigākais cukurs ir tā sauktais "nebalinātais cietais" jeb ''galvu cukurs". Ir vēl nenoskaidrot vai cukurs pieliekams augļu masai vārīšanassākumāvai vēlāk kadmasakadu laiku jau varjus;es kās mēdz cukuru pielikt pa divas reizes un citās atkal vispirms ievāra augļu masu, pēc iespējas biezu, un tad uz reizi pieliek visu daudzumu cukura, pārliecībā, kā cukurs visu laiku vāroties paliktu brūns, bet viņu savārītai masai pieliekot, tas nezaudētu savu gaišo krāsu un ari marmelade iznāktu gaišāka. Pie vērtīgākām marmeladem, lai tās iegūtu gaišāku krāsu un nebūtu tik ilgi jāvāra, lito lielākus vairumus cukura. Cukurs tūliņ pieliekams vai nu uz reizi vis kvantums vai, ja grib katlu izmantot tajā uz reizi vairāk masas iepildot, kā tas fabrikās parasts, var to pielikt ari 2 reizēs: pusi cukura vārīšanas sākumā un otru pusi, kad apm.1/3 masas novārijusies. Pabieza masa bez cukura vāroties stipri trašķās un bez pietiekošas maisīšanas ļot ātri piedeg, bet vārot to ar cukuru, masa vārās mierīgi un reti kad piedeg. Ja augļu masa ir vēl stipri ūdeņaina, tad to var pirms bez cukura savārīt un vēlāk vārīt ar vajadzīgo daudzumu cukura. Katls nedrīkst būt gluži pilns, bet masa drīkst ieņemt tikai 3/4 daļas no viņa tilpuma, lai tā varētu spēcigāki vārīties. Tā kā marmelades vārīšanai jānotiek uz spēcigas uguns, tad jau pie laika jarupējas par krietnu kurināmo materialu, jo vārīšanu nedrīkst pārtraukt. Ja marmeladi vāra uz lenas uguns, tad viņa iznāk tumšāka. Mājturibā, kur cukuru marmeladei jau pieliek vārīšanas sākumā, nekas cits vairs nav darāms, kā katlu apmaisīt ar gara kāta lapstiņu vai pavārnicu. Vāku katlam nedrīkst uzlikt, jo tas kavētu ūdens izgarošanu. Pareizo ilgumu vārīšanai pēc stundām un minutēm grūti noteikt, jo viņš daudz atkarājas no uguns stipruma. Uz lēnas uguns jāvāra divreiz tik ilgi, kā uz spēcigās. Vārišanas ilgums atkarajas ari no masas biezuma un cukura daudzuma. Uz stipras uguns masa nebūtu vārama ilgaki par 1 stundu. Lai varētu noteikt marmelades gatavību, vajaga ievingrināties darbā, to pareizi aprakstīt ir diezgan grūti. Labāki to savārīt ilgāki, kā par maz, tikai jauzmana, lai tā nepiedeg. Nebūtu ienesīgi, ja pagatavojot marmeladi plašākos apmēros, peļņas nolūkā, to pārmērīgi ievārītu. Cik marmelade saturēs procentu cukura - ari tas grūti nosakāms. Ja gatavai marmeladei jasatur 50-60% proc. cukura un marmelades izgatavošanai ņem uz 2 marc. augļu masas 1.. cukura (kopā 3 ..), tad vārot jāizgarina drusku vairāk ka 1/3 daļa no kopējā masas daudzuma - tā kā gatavas masas paliktu 1 2/3-2 mārc. Ja lieto cukura vairak par 1/3, tad masa būtu īsāku laiku vārama un mazāk izgarināma. Gatavības pazīmes sekošas: marmelāde nav šķidra kā sākumā, bet bieza, nemet vairs burbuļus, bet garaiņi, kā no gatavas biezputras, atdalās itkā "pūsdami". No karotes jeb mentes šāda marmelade nepil, bet krīt lielām pikām. Gatavā marmelade bez kavēšanās no uguns jānoņem un nav vairs ilgāki katlā atstājama, lai tā nepaliktu tumša un nedabūtu piegaršu. Marmeladi var iepildīt dažādos traukos, kā koka, māla, alvas, skarda un stikla. Mājturibā ir noderīgāki mazāki trauki, ka stikla burkas, jo marmelade, ja sāk to lietot, traukā vairs tik labi neuzglabajas, kā vēl neaiztikta. Mājturibā šādi trauki nav ieteicami: koka traukos marmelade sāk ļoti ātri pelēt, skarda spaiņos paliek melna. Pirms iepildīšanas trauki pamatīgi iztīrami au ar vārošu ūdeni izplaucejami. Stikla trauki pie siltuma iepriekš pieradināmi, lai vārošu marmeladi iepildot tie neplīstu. Traukiem jābūt ari pilnīgi sausiem. Ja traukā marmelades ietilpst vairāk par 10 ..., tad viņa iepriekš atdzesejama, vai nu katlu ieliekot aukstā ūdenī un to pastāvigi maisot, jeb kā citadi, lai tā trauka vidu no karstuma nezaudetu savu krāsu un nepaliktu brūna. Marmeladi drīkst atdzesēt līdz 60. C . Ja marmeladi iepilda |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
