| Atšifrēja | Magdalina |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2024-06-12 08:58:54 |
| Labots | 2024-06-13 16:58:48 |
| Atšifrējums | aizgāja pie kalēja Baura un prasijis kam tie cūkas esot. Tas atbildējis ka cūkas esot žīdam Zebam, tas andelejas popes bode. Fon Bera kungs aizgājis pie žīda Zeba un uzbrucis ka viņš laižot cūkas aleja. Žīds ganteicis ka viņam cūkas neesot bet Bērs dzinis žīdu ar savu dullumu no bodes ārā. Vēlak gan kad viņam tas dullums pārgājis viņš apsvēris ka žīdam cūkas neesot un žīds palicis savā vietā Teicejs J. Grieze no Popes pagasta apmeram 70 gadus vecs. 14. Kārlitis un Anniņa 2179Vienreiz un kadreiz dzīvojis viens vīrs kam nomirusi sieva. Viņam palicis dēls Karlītis un meita Anniņa. Viņš necik ilgi nepalicis atraitnis un aprecējis bērniem pamāti. Pamāte bērnus nevarējis ieraudzīt. Viņa vienreizi kad vīrs nebija māja iedevis bērniem dzivu kamulu. To kamalu atstājis māja un to galu iedevis bērniem. Un pati gājusi līdz uz mežu ievedis Kārliti un Anniņu bieza meža un pametis. Viņa māj iedama pārrāvusi dziju. Bērni vakara gājuši uz mājam bet apmaldijušies un uzgājuši mazu mājiņu kur dzīvojuši seši lopitaji. Maja bija no cukura un bērni uzlīduši uz mājas jumtu sakuši graust Iznācis vien lopitajs un prasijis, kas tur grauž Karlītis atbildeja ka tie vēja bērni lopitājs atkal iegājis iekša un bērni sākuši atkal graust. Lopitājs atkal iznācis prasijis, kas grauž bērni atbildeja: ka vēja bērni. Lopitājs atkal iegājis iekša un bērni atkal turpinājuši graust lopitajs iznācis vel trešo reizi un prasījis, kas grauž bērni atkal atbildēja: tie vēja berni grauz, bet soreiz lopitājs vairs |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
