| Atšifrēja | NataR |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2024-09-13 22:24:01 |
| Labots | 2024-10-01 23:15:32 |
| Atšifrējums | ka tas malkas cirtējs tikšot apžēlots, kurš neatdarīšot acis, bet kurš at- darīšot acis, tas tikšot katlā izvārīts. Visi izpildījuši velnu spriedumu, iz- ņemot vienu, kurš apskatījis visus velnus. Velni taisījušies to vārīt kar- stā ūdenī. Malkas cirtējs ļoti lū- dzies, lai viņu apžēlojot. Velni arī mīkstinājuši savu spriedumu, to pa- turot ellē par kalpu līdz Pastara dienai. Vēl tagad malkas cirtējs strā- dājot ellē pie velniem un nepacie- tīgi gaidot Pastara dienu, kur tas tikšot no elles atbrīvots. Atstāstījuse Vilma Linde. 1198Augstorzes kungi Šarlatu pusmuižā tu-rējuši savus lopus. Tie arī tur ierīko- juši krogu. Kādreiz krogā ieradies svešs cilvēks un dzēris divas dienas un divas naktis. Trešā dienā tas noāvis kreisas kājas pastalu un to devis mo- derei, lai tā liekot pastalu lopu kū- tī zem sliekšņa. Modere nav zinājuse, ko darīt un par to prasījusi krodz- niekam. Krodznieks teicis, lai tā pasta- lu sviežot stedeļu galā uz mēslu ču- pas. Ko modere arī izdarījuse. Pulksten 12os naktī svešais sapnī rādijies krodzniekam un to cieši vajājis, teikdams, ka viņš slikti darījis, moderi tā mācot, jo viņam rītā jātiekot uz Jelgavā pie tiesas, ko viņš vairs nevarēšot izdarīt. Viņš gribējis lielkunga labāko govi uz turieni aiz- |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
