Veltas Vītolas atmiņas

Fails
Ak55-Veltas-Vitolas-atminas-01-0358
AtšifrējaInita Lūse
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2019-01-23 09:01:37
Labots2019-01-23 09:20:24
Atšifrējums180.
klāja pie manis. Nepieminu, ka redzēju viņu uz tilta. Jautri tērzējam. Pastāstu, kur tagad dzīvoju. Jautājumu, kur viņš brauks. Atbild: "Pie tantes." Redzu, ka viņš melo. Tas mani kaitina. Mans draugs! Kā viņš tā drīkst man teikt nepatiesību? Atgādinu, ka tas ir pēdējais kuģītis, kas šovakar atiet no Iļģuciema. Roberts klusē. Kāpēc tu tā? Vienmēr biji godīgs, atklāts. Vai kautrējies no meitenēm. Bet viņas iegrimušas savās sarunās. Mēs sēžam maliņā un risinām savas sarunas. Gribas pateikt, ka redzēju viņu skrienam, pārgalvīgo lēcienu. Bet iespītējos un nesaku. Ja tu tāds, tad skrej to lielo ceļa gabalu no Iļģuciema uz mājām. Iļģuciemā Roberts atvadas. Stāv krastā. Nu nāc, nāc atpakaļ! Nē. Kuģītis aiziet. Roberts stāv. Dusmojos un nezinu kāpēc, bet man žēl, ka trakais puika nebrauca atpakaļ. Varēju sirsnīgi pateikt: "Braucam, Robi, mājās. Pie tantes atbrauksi citreiz." Un viss būtu kārtībā. Bet tas trakais naids pret meliem. To nevar pārvarēt.
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs