diņā un nolicis uz galda. Mazais izēdis to saucis, lai dod vēl.
Puisis devis ar, līdz mazais vīriņš izēdis visu katlu. Nu uz-
saucis: "Nāc lauzties!" Kalnu gāzējs gājis ar prieku, sak`, kas
tad nu tādu punduri ko nesalocīt. Bet ko tev dieviņ,
Šis tik fiks, ka kalnu gāzējs nemaz nav sadomājies, šis klāt
un viens divi kalnu gāzējs gar zemi. Nu mazais paņēmis šo,
iznesis ārā un pabāzis zem viena mājas pakšķa un aizgājis.
Nu kalnu gāzējs ravies gad, rāvies, līdz beidzot izticis ar ārā,
bet nu sāp visi kauli, kā salauzti. Šis ar mokām ievilcies istabā
nu slims. Pārnākuši abi biedri un prasījuši, kāpēc nav pusdiena
izvārīta. Šis par mazo vīriņu nekā nav teicis, bet atteicis, ka
esot slims. Ka slims, ta slims, tur jau nekā nevar darīt. Šie abi
izvārījuši paši pusdienu un paēduši. Taešā [?] dienā palicis mājās
koku līdzinātājs. Šim tāda pat ķeza. Nācis jau uz pusdienas
laiku, te mazais vīriņš pie durvīm klāt un saka: " Iecel mani
istabā!" Puisis neko ļaunu nedomādams iecēlis ar. Mazais sau-
cis vēl: "Iecel mani istabā!" arī tas padarīts, bet šis vēl sauc:
"Cel mani aiz galda un dod ēst!" puisis piecēlis šo un iesmēlis
bļodiņā putru, lai ēd. Bet šis ņēmies un izēdis visu katlu
un uzsaucis koku līdzinātājam, lai nāk lauzties. Šis neko
ļaunu nedomādams gājis ar. Bet te puisis nav vēl bijis labi
ne attapies, ka jau atradies gar zemi. Nu mazais vīriņš tāpat
kā kalnu gāzēju, iznesis laukā un pabāzis zem mājas pakšķa,
un aizgājis. Koku līdzinātājs nu nabadziņš rāvies ar lielu sparu
no pakška laukā, līdz izrāvies ar. Bet ni visi kauli tā sāp, kā
salauzti. Šis ievilcies istabā un slims. Pārnākuši abi biedri
pusdienas nav. Koku līdzinātājs atteicis, ka palicis slims un
tādēļ neesot varējis pusdienu izvārīt. Ceturtā dienā palicis mājā
lāča dēls. Nācis jau tā ap pusdienu, mazais punduris klāt atkal.
Pienācis pie durvīm un saucis: "Iecel mani istabā!" Bet šis nav bijis
vis muļķis un atteicis: "Kāds velns tevi cēla līdz durvīm, tas pats lai
tevi ceļ istabā. " Šis ienācis pats, bet saucis atkal: "Iecel mani
aiz galda! " "Kāds velns tevi cēla aiz istabā, tāds lai tevi ceļ aiz
galda." Šis, neko darīt, piegājis pats pie galda, bet nu uzsaucis
vēl stiprākā balsī: "Dod man ēst! " "Kāds velns tevi cēla aiz galda,
tas lai tev dod ēst, " puisis mierīgi atbildējis. Bet nu mazais
saucis, lai šis nāk lauzties. Šis gājis ar un kā ķēris mazo vīreli,
tā pa pleciem , iznesis ārā un pienaglojis pie viena liela ozola.
Un nu gaidījis biedrus mājā. Šie pārnākuši un brīnījušies, ka
šis vesels, bet aiz kauna neviens neteicis ne vārda. Nu ēduši visi
trīs pusdienas. Bet pa to laiku mazais vīrelis izrāvis ozlou ar visām
saknēm un prom. Šie nu gājuši pa pēdām pakaļ. Gājuši,
gājuši, veselu dienu. Te uzreiz uzgājuši alu, bet pilnu
ar tādiem pat maziem vīreļiem. Lāča dēls nu apkāvis visus