Jaunpiebalgas pamatskolas vākums

Fails
0067-Jaunpiebalgas-pamatskola-02-0176
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2023-09-19 00:11:39
Labots2023-09-20 00:09:06
Atšifrējums19

3822

turp.
No tām es izraudzīju
Vienu sev par sieviņu.

Liela nebij tā, bet balta,
Meitu dienās diezgan stalta,
Melnām acīm, vaidziņi
Bij kā rozes sarkani.

Mantas daudz gan tai nebija
Mans prāts mantas nekaro:
Es tik vēlējos bez mokām
Dabūt sievu čaklām rokām.

Divi desmit otrā gadā
Kāzas turēju, un Mada
Bija manas sievas vārds,
Tas pār visiem ļoti gārds.

Kāzas bija ļoti lielas,
Puiši, meitas, resnas, tievas,
Itkā bites rūca, dūca,
Ēda un tur alu sūca.

Tā nu sieva man bij rokā,
Meitas sirdi vairs neloka,
To jau vairs nemīlēju,
Tikai savu sieviņu.

Strādniece bij mana Mada:
Kreklus šuva, zeķes ada
Ēdienu tā labu vāra,
Slinka nebij tā, nedz kāra.

Tā mēs abi dzīvojām,
Un viens otru mīlējām,
Kamēr dēlu deva Dievs,
Te nu bij ko līgsmoties.

Gadi mums tik ātri skrēja,
Kā no stipra vētras vēja
Lapas birst; kur mīlība,
Turīgs laiks un priecība.

Četrudesmi sestā gadā

Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs