Antona Skrindas folkloras vākums

Fails
1249-Antons-Skrinda-01-0200
AtšifrējaAnna Putāne
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2023-09-18 23:56:10
Labots2023-09-19 23:58:51
AtšifrējumsPukja ceisteibas ju nanuveita,
Zīdi nikod naapkrita;
Viņus dzeivja beja škīdra
Leidz kai sauļa vīnmar skaidra
Vysod korsta nu dobas' tveiksmes,
Vysod spudra nu myužu gaismes."–
Te guļ īmesļa savodas dales,
Kuras citi smeļt natur vales.
Te guļ pamudynošona pasauļa
Ka gryutus to gryuta ceļa,
Ku uperetu Dīvam ceisteibu,
Ka globotu savu navaineibu.
Jo tod Dīvs kam dud tū dali
Izlaset ar sovu lobu vali,
Ju kū Divs pi viņas aicynoi
Un želeigi pi jōs skubynoi,
Lai viņš nabag nust nu tō
Dovona jam paškinķota
Un lai namyn zam koju
Skaistoka vainoka debess moju;
Bet lai druši stojas iz ailes,
Kurā, atsaduduš iz Diva vales,
Stojes un veļ stojas sveteigas
Izlasetas Jumpravas nevaineigas.
Bet nu utras puses lai naizmerst
Ka īnaidnīks myusu namerst
Ka vinš din-dīnā ap tu pyulejas
Un kai ļovs rakdams komojas,
Ko mums varatu sakezet
Un tū voju ceisteibas trauku sadauzet.
Lai tod turis Dīva vysuaugstoka,
Lai sev smeļ spaka nu Vysustyproka.
Tulaik jo dzeivja teira
Ives ju pi debeseiga veira,
Kotris savu briuti svatu
Aprušes ar kruni skaistu,
Ar tu kruni jumpraveibas
Ar tu kruni nevaineibas.
Sevkurs vecets priceigi stosta,
Cik sej' jauka jam jauneibas nosta.
Vai na symkors, vairok prīcosīs
Ti kur debesis vysod versis
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs