Transcriber | LigaB |
---|---|
Completed | Yes |
Accepted | Yes |
Created | 2024-04-15 21:30:03 |
Updated | 2024-04-16 13:16:37 |
Transcription (text) | 1178Kāzu dziesma.Goda dienā. Šai goda dienā mēs jūs apsveicam, Augstu laimi vēlējam: Mieru, prieku, godu, veselību, Ilgus gadus nodzīvot. Lai jūsu draugi nebūtu skauģi, Tikai lai laimi vēlētu, Prieki un bēdas lai paliek arvienu, Ticību stipru katru dien. Lai jūsu lauki kupli un jauki, Bagātu svētību vēlam mēs: Vārpas lai augtu kā spriguļu vāles, Gubas kā kaudzes tīrumā. Lini kā kārkli, smagi un dārgi, Pārdot par simts rubļiem birkavā, Sēklas kā jūra, smagas un gārdas, Naudiņa visās kabatās! Āboli dārzā aug lieli kā kāļi, Ogas ar klēpjiem grābjamas, Gurķi it smuki, līki kā skruķi, (kruķi, dzied vecie ļaudis) Zirņi ābola lielumā. Zirgi kā lauvas, govis kā laivas Visi kā sidrabā mērcēti, Auniņu staltu, aitiņu baltu, Ganiņu jautru kā putniņu. Veprīti tauku, vistiņu jauku, Gailīti, kas uzdzied: kikuriku, Olas ar pūriem, cāļus ar bariem - Cepešus katrā maltītē! Meitas kā Mildas, skaistas kā bildes Darbiņā uzdzied dziesmiņu, Puiši it smuidri, agri un vēlu Tīrumā darbā iet svilpodami. (svilpdami... Laime lai rodas uz jakti kad dodas Visiem ar pulkiem draudzīgi: Teteri, irbes kā krusa lai birtu Stiprajiem šāvieniem norībot. Cepešus raugot, miestiņu baudot Jautri lai uzdziedam dziesmiņu: Ok - tri - di - rallā, ok tri - di - rallā Jauki lai dzīvot "Pelēčos!" 1179Ak, jaunība.Ak, jaunība, tu esi, Kas tika īsu brīd, Te atnāk un drīz projām Par kalniem aizlaižas. Daudz cerības man plauka Un dzīves laimi sauc. Man liekās, ka tik iesākts Īsts jaunais laimes brīds. Aust dzīves rūpju diena Un saule smagi spiež Sirds mācies ciest un m[īlēt] Jo jaunīb' priekš tam [ir] Ak, sirds, tu esi klusa Un visu pacieti, Jel mācies klusu sma[idu] Kaut arī liktens ba[rgs] Tamdēļ es tevi lūdzu Tu, brīvā bērnība, Jel paliec kaut uz brīdi, Vai manis tev nav žēl? 1180Bāls mēness spīd.Bāls mēness spīd par Austrij's kalniem, lejām Bāls mēness atspīd straujā Donavā, Bāls mēness spīd par Vīnes zelta torņiem, Bāls mēness apspīd kluso kapsētu. Zem alvijas pie balta marmor sola Sēd dvēsles skumjās mocīts jauneklis. To nospiedusi barga liktens vara Tamdēļ viņš kluss kā sapņos nogrimis. To netraucē ne kalnu, leju klusums, Ne Donavs viļņu sērā šņākšana, To netraucē ne zelta spožais spīdums, Ne kapu rožu dzestrā rasiņa. Kā nedzīvs tēls viņš atver savas acis, Aplūko prieku, pasauls līksmību, |
Transcribe text |
Keywords | |
---|