Collection of Fricis Vollenbergs

File
0877-Fricis-Vollenbergs-01-0139
TranscriberJanisB58
CompletedYes
AcceptedNo
Created2025-03-31 21:34:43
Updated2025-03-31 22:09:05
Transcription (text)

sakot, ko neviens nezina. Bail bijis tādu dārgumu atstāt vā -
gūzī kamanās, ka kāds nenozogot. Nu mežsargs teica sievai, lai
dod šiem abiem vakariņas ēst. Sieva noliek uz galda rupju mai -
zi, siļķi un putru. Mežsargs prasa vai šī labāku neko neesot iztai -
sījuse, jo ciemiņam tak tādas vakariņas nevarot dot. Bet kad sie -
va saka, ka labāks nekas viņai neesot un mazais Klausis ar saka,
ka būšot tāpat labi, tad mežsargs paliek mierā un sāk ēst. Ma -
zais Klausis nosēžas otrā pusē galdam, pretīm mežsargam un sa -
vu sakaltušo ķēveles ādunomēt pagaldē. Šie ēd ēd klusām, te
uzreiz āda nograb, jo mazais Klausis viņai tīšu prātu iespēris
ar kāju. Mežsargs prasa, kas tas par troksni esot. Mazais Klau -
sis atbild, ka āda viņam esot atkal ko teikuse. nu mežsargs grib
zināt, ko āda teikuse. Mazais Klausis atbild, ka āda esot teikusi:
,,Ko jūs ēdat maizi un siļķi, krāsnē ir cepeši.'' Mežsargs to negrib ti -
cēt. Vai tas varētu būt. Kur tad krāsnē cepeši gadīsies. Vai
paši būs izcepušies. Bet joka pēc ies ar paskatīties. Un kā tad, krās -
nē tā smaržo cepeši, ka mežsargs jau aplaizās vien. ,,Ko nu bēdāt, nu
m'ēs ēdīsim cepešus,'' viņš saka mazājam Klausim un liek cepeš -
bļodu galdā. ,,Tava zirgāda ir gan ko vērts'', mežsargs priecājas. Nu
ēd ēd tos cepešus, bet mežsargs saka, ka šnabis tagad būtu dikti node -
rīgs, jo putra nemaz lāga pie dūšas neejot, kad cepešus ēd. Mazais Klau -
sis neko nesaka, bet pēc kāda laiciņa piesper atkal ar kāju sakaltušai
zirgādai. Mežsargs atkal prasa, kas tas par burkšķi esot bijis. Šis
atbild, ka zirgāda atkal viņam ko labu pateikuse. Nu mežsargs grib
zināt, ko zirgāda teikuse. Labs ir. Mazais Klausis teiks ar. Zirgāda
esot teikuse: ,,Ko jūs strebjat putru, ka skapī ir visādi smalki šnabji.''
Tas nu gan nevarot būt. To mežsargs nepavisam negrib ticēt. Kur
tad skapī šnabis būtu gadījies, vai pats izbrūvējies. Bet joka pēc ies
ar paskatīties. Un tavu zilu brīnumu: tikko mežsargs attaisa
skapja durvis, viņš ierauga trīs pilnas šņabja pudeles. ,,Kas ta
nu nekait,''mežsargs iesaucās, nu mums dzīve kā pa kāzām.'' Nu
tik abi divi sukā dzertšnabi un ēst cepeti. Mežsargs jau brangi
piedzēries un nu tik ņēmās lielīt un slavēt mazā Klauša slaveno
zirgādu. ,,Tā tik ir āda ko vērts'', viņš nopriecājas. Kad nu abi kā -
du laiku dzēruši un mielojušies, mazais Klausis piesper atkal
sakaltušai zirgādai ar kāju un tā briesmīgi dikti nograb. ,,Mana

Transcribe text
Keywords
TranscribeChoose another fileFAQ (in Latvian)

This website uses cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies.

Read more

Tēzaurs