Collection of Arvīds Aizsils

File
0935-Arvids-Aizsils-41-0165
TranscriberMagdalina
CompletedYes
AcceptedYes
Created2024-04-18 14:50:23
Updated2024-04-20 14:35:45
Transcription (text)un ēdināja, bet prom ejot lika to apskūt gluži kailu. Vecītis bija kunga matgriezis un viņam vajadzēja visus apskūt. Reiz pilī pa nakti gulēja divi mūki. Rītā vecītis arī tos noskuvis. Mūki par to viņu nolādēja un viņam nu vajadzēja pēc nāves par garu rādīties, kamēr kas šo noskūtu, bet neviens neuzdrošinājās šim ķerties klāt. Tagad, kad jauneklis esot viņam noskuvis bārdu, nu būšot miers un varēšot iet veļu valstī. Vecītis jauneklim novēlēja laimi. Pirmā maija dienā, lai jauneklis aizejot uz tiltu, kas atrodoties pie viņa tēva mājas,tur viņš sastapšot savu laimi. Pēc šiem vārdiem vecītis pazuda.
Jauneklis dzīvoja pilī līdz pirmajai maija dienai. Uz tilta jauneklis sastapa vienu vecu nabagu ar koka kāju. Nabags uzrunāja jaunekli un jautāja, ko šis tik nemierīgi staigājot. Jauneklis izstāstija, ka te šim esot jāsastop laime.
"Vai tad tu, dēls, laimei ar tici?" jautāja vecītis. "Ļaime nav vairāk nekas, kā sapnis. Ja tu tici laimei, tad tev jātic arī sapņiem. Es tev dēls pastāstīšu sapni, kas sola laimi. Es sapņoju, ka šīs pils dārza stūrī starp divām liepām trīs soļus no vienas liepas, trīs no otras, ir aprakts šķirsts ar naudu. Vai tu, dēls, tici, ka šim sapnim varētu būt taisnība? Ej, dēls. un
Transcribe text
Keywords
TranscribeChoose another fileFAQ (in Latvian)

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs