| Atšifrēja | Bella Bērziņa |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2021-10-23 17:39:32 |
| Labots | 2021-10-26 19:05:11 |
| Atšifrējums | -22 šu savu dargo mantu, kur es nolikšu savu dargo mantu?" Žīdeļi nāk līdz un skrien pakaļ, redzēt, kas tā taču var būt par dargo mantu. Beigās salasās liels pulks cilvēku, kas skrien viņai pakaļ. Nu tā vecene jau vienreiz aizbrauc gar to jenerāļa pili un tā sieva pienāk pie loga skatīties, kas tur par troksni laukā. Viņa paskatās un redz vienu veceni, un tā vecene stumj ar ķerru tādu lielu lādi un pulka ļaudis skrej viņai pakaļ. Tā vecene nu aizbrauc tai ielai līdz galam un brauc atkal atpakaļ un sauc: "Kur lai es nolieku savu dārgo mantu?" Un to savu dargo mantu viņa nerāda nevienam pašam. Nu tā jenerālene nosūta lejā savu istabas meitu, lai tā ļauj nolikt to kasti turpat apakkša - tur ir puišu un meitu istabas. Bet pa mazu brīdi istabas meita atpakaļ un saka, ka tā vecene nav mierā tur apakšā nolikt: "Viņa lūdz ļauj nolikt, bet apakšā viņa nav ar mieru; viņa grib, lai ļauj nolikt te augšā pie jums." - "Nu, labi, labi, lai tad ness augšā un noliek," kundze atvēlē. Bet skaties, - šis tur ir tai lādē iekšā un ko viņš visu tagad neizdarīs - viņu nesīs augšā! Nu vajag četrus vīrus, kas to lādi uznes - nav jau vieglums - viens vīrietis un tāda liela kaste - tur jau ir diezgan ko nest. Nu paņem ari tur četri vīri un noliek to kasti augšā - ko nu tāds sievietis izdarīs tādai smagai kastei. - Nu tā nolikuši to kasti akurāt viņas guļamistabā. - Nu uznāk vakars un Krišus nu gaida, kad šī ies gulēt. Jā, nav ilgi - viņa atnāk un mierīgi noģerbjas un noliek uz galda savus gredzenus un auskarus un aiziet gulēt. Krišus nu izlien no savas kastes - tur tai istabā tāda maza uguntiņa deg - un saņem visu ko viņa nolikuse uz to galdu un apskatās ka viņai kreisajā pusē pie pleca ir tāda mella ripa - tāda zīme - kā kapara trīskapeiķis : - viņa tā uz muguras guļ un tā un tā sega uz leju - viņš var redzēt. Un tas Krišus jau bija gudris - viņš jau zinājis, ka tur būs smalka pierādīšana jāzin - un visu labi ievērojis. Bet pie viņas gulēt viņam nemaz vairs nebijis prātā. Kad vēl jau tikai vēl tos namus varētu izglābt. Tā Krišus atkal ielien savā kastē un labi. No rīta atnāk vecene un lūdz to kasti - vedīs projām. Nu tā jenerālene liek atdot: viņai taču nenāk ne prātā kāds vells tur iekšā. Vecene aizdzen kasti sāņus un izlaiž Krišu ārā. Nu ir labi! Vecene saņem savu daļu un aiziet, kur viņu vells vadā. - Nu pēc kāda laika jenerālis nāk no kaŗa mājā. Krišus jau izjāj laukā pretī uz ceļa. "Nu redzi", viņš saka, "ka es vinnēju." - "Ko, vinnēji? - Vai tad tev pierādīšanas ir?" Jā, esot. Viņš nu ņem un parāda tos auskarus un gredzenus, ko viņš toreiz paņēmis. "Nū, tas nav nekas," saka tas jenerālis, "tos tu varēji nopirkt vai nozagt. Bet vai tu zini kādu zīmi no miesas?" - "Jā, es zinu: mella ripa vara trīskapeiķa lielumā kreisā pusē pie krūtīm." - "Jā, nu ir riktīgi," viņš teic "Nu tu esi vinnējis." Nu un tad viņš liek vienam sulainim, lai pielādē plinti: āre, kā viņu satiks tā šaus nost - viņa jau tā kā tā būs pretī. Bet kas nu ir? - Tas zaldāts pielādē to plinti tikai ar pulvēri, bet lodi un skrotis nemaz neieliek. Un nu pie pilsētas vārtiem, kā nu šī šauj pretim priecīga taču ka vīrs nāk mājās. Bet plinte jau klēpī un kā šī piejāj uz kādi desmit soļi, tā šis - plauks! un sieva nokrīt no zirga un paliek zemē guļot. Bet tas vecais vairs neliekas ne zinis un aizjāj ar visiem sulaiņiem uz mājām. - Bet viņa jau tikai drusku apdulluse no tā spēriena un kā šie iejāj pilsētā, tā šī ari ceļas augšā un iet uz mājām. "Nu," viņa saka "tas taču brīnums! Es jau neko neesmu darījuse, - kāpēc tad viņš mani varēja šaut? Tā viņa pāriet mājā un ieiet savā kambarī un tur gerbjas un krāmējas. Pēc kāda brītiņa ienāk tas jenerālis pie viņas un nu atrod viņu jau atkal priekšā. "Nu," viņš teic "no šīs nāves tu tapi vaļā, bet nu tu vairs vaļā netapsi. Sataisies un iesim uz vakaru pastaigāt pa jūŗas malu!" Jūras mala turpat bijuse klāt pie tās pilsētas. Viņa nu apģerbjas - uzvelk mugurā visas savas labākās drēbes - žēl jau cilvēkam tā pamest un nu sataisās uz iešanu - zin jau - atpakaļ jau nepārnāks. Pēc brītiņa ienāk ari jenerālis - iešot nu -, bet šoreiz viņš nesauc līdz savas meitas - tās dienestmeitas. Citu reiz jau staigājuši ar tādu vesalu pavadoņu partiju. Tā nu viņi aiziet uz to jūrmalu un tur staigā. Un šis jau ir apstellējis alvas zārku tur jurmalā lai noliek. Šie nu tur cierēdami jau vienreiz aiziet gaŗām tam zārkam un aiziet tāļāk. Nu kad nāk atpakaļ pie tā zārka, tas jenerālis saka tā: "Ko nu tu vēlies: vai tai zārkā gulēt, jeb atkal lai es tev tūliņ nocērtu galvu?" - "Nu," viņa saka "kamēr jau nu to galvu cērt, tad jau labāk tai zārkā gulēt." Nu labs ir - iegulda šo tai zārkā - aizskrūvē vāku cieti un iemet |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
