Kārļa Bukuma folkloras vākums (1925-1927)

Fails
0023-Karla-Bukuma-vakums-06-0035
AtšifrējaBirute
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2025-03-13 21:21:18
Labots2025-03-13 21:35:15
Atšifrējums

Bet jo viņa vairak valkajus, jo kurpes palikušas biezakas
Maizes kukuļam cik nokodus, tik atkal pieaudzis un viņai
nav vairs bijis ceribas tikt pie savejiem. Kādu dienu viņa
sēdejus jūras vidu uz klints un raudajus. Viņai pāri laidusies
kaija un kliegus lai viņa kurpes sagriež, maizi sadedzina un
pelnus izkaisa jūrā tad viņa tiks pie saviem piederigiem.
Viņa ta darijus, karalis savu solijumu turejis viņas at-
laidis. Viņa lūgusies lai laiž dēlus ar līdz bet karalis nav gri-
bejis laist, beidzot kad viņa gauži lūgusies laidis ar tik pieteicis
lai viņus neved pirtī, jo tie karstumu neiztures, bet lai maz-
ga jūra. Zvejnieka meitas vecaki nav zinajuši kur to meita
palikus un gauži bēdajušies. Kamēr meita bija prom jūras
karalis vairakas reizes jūras krastā izberis pērles ko zvej-
nieks salasijis pārdevis uztaisijis jaunu glītu māju un
vairs jūrā zvejot nav bijis jaiet: Kad zvejnieka meita,
jūras priņča sieva ar saviem dēliem bija ieradusies pie sa-
viem vecakiem, viņas māte gājus pie kādas burves lai ta
pastāsta ka tikt no ūdens karaļa vaļa. Burve teikus lai
uzzin ko karalis viņas meitai teicis kad šķīrušies, bet viņa
nav dzirdejus. Māte sākus pratinat bērnus, meitas dēlus
lai teic, bet tie nav teikuši. Tad zvejnieks kūris pirti un pirmo
vecako meitas dēlu licis lāva, metis siltumu un sācis to slodzīt
lai teic, ko tevs mātei šķiroties sacijis. Viņš nav teicis un visu
karstumu izturejis. Tad sākuši slodzit jaunako - tas nav varejis
izturet un pateicis: Kad dzīvs tad piena plūdi, kad miris
tad asins plūdi. Meitas tēvs paņēmis šķēpu un gājis uz jūrmalu
un teicis kad dzīvs tad piena plūdi. Ka viņš to pateicis, parā-
dijusies karaļa galva, zvejnieks sviedis ar šķepu un tas ieur-
bies karaļam krūtis un tas nomiris, un jūra parādijusies asins
plūdi. Nomiruši ari karaļa dēli un zvejnieka meita. Baga-
tiba nu gan zvejniekiem bijus nekāda prieka ne laimes.

10200

206: Rozbeģu pagastā
Kāds liels dzerajs, krogā visu naudu nodzēris, gājis uz māju
un runajis kaut pats velns būtot naudu devis, ietu vēl uz
krogu iedzert. Uznākus nakts, vētra un lietus, viņš meklejis pat-
vērumu, ielida caurā vitolā pārgulet. Ka gājis vitolā, ta kritis
un iekritis apašzemē kur atradusies kāda pils ar trim istabām
viņš skatijies augšā un redzejis vītolu un domajis, ka ārā tiks.
Viņš iegājis pirmā istaba, kur atradas kaste un uz tas vāku
sēdeja suns kuram acis bija ka stopi. Viņš iegāja otrā istabā
tur atradas lāde uz kuras vāku sēdeja suns, kuram acis bij

Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk

Tēzaurs