| Atšifrēja | LigaB |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2020-04-13 12:42:22 |
| Labots | 2023-12-10 02:01:17 |
| Atšifrējums | Uzerizi [Uzreiz] viss sivenu bars pazudis, un tā mierīgi nākusi uz mājām.13Kāds cits atkal stāsta. Reiz gajis gar siliņu viens vecpuisis Dāvis. Līdz ko bijis pretim silinam tā vinš uzreizi izdzirdis mežā dziedašānu. Paskatījies uz siliņa pusi. Tur vinš ieraudzījis lielu pūli miroņu, kas bij [bija] sapulcējušies ap kādu baznīcu. Miroņi dziedājuši kādu dziesmu un runu turējis kāds balts kungs. Dāvis to redzēdams sācis begt, bet vienmēr skatījies uz siliņu. Tas ieraudzijis ka baltam kungam nokritusi galva un sākusi velties uz lielcēlpusi. Dāvis sastindzis aiz bailēm un nav vairs varējis pasriekt [paskriet]. Miroņa galva jau tūvojusies lielceļam - vēl kādi soļi un bijusi pie lielceļa, bet par nelaimi atsitusies pret verststabu un sadrupusi smalkās drumstalās. Velāk Dauka atjēdzies ko tikai ir meli un dūšu saņēmis skrējis uz miroņiem. Pieskrējis pie pūļa kur domājis ar miroņiem sastapties, bet nekā nav varējis saredzēt. Uzskrējis tikai virsū paiegļiem [paegļiem] un kokiem. Sadusmots par tādu nelietību iesaucies: "Velns lai parauj tādu būšanu!" un skriešus devies uz mājām.14Baznīcas noslēpums.Kad celta Smiltenes baznīca, tad nezin kas bijusi par nelaimi ka nevarējuši uzcelt baznīcu. Cik pa dienu uzcēluši, tik pa nakti nojaukts. Te mūrnieki mocījušies veselu mēnesi un nevarējuši nekā uzmūrēt. Nekā nevarējuši darīt. Visur taujājušies, bet tāda neviena nav bijis, kas varējis stāstīt kādu gudrību, kā tikt vaļā, lai mūris negāztos. Reiz pienācis pie mūrniekiem kāds vecs sirms vecītis, tas teicis: "Ko jūs te mokaties, kadēļ neceliet ātrāk baznīcu." Tad mūrnieki izstāstījuši, ka nezin kas pa nakti mūri nojaucot. Nu vecītis sācis stāstīt. Kad celta vecā baznīca, tad arī bijusi tā pati nelaime, ka mūris pa nakti sagāzies. Bet tur atkal bijušas zāles ko tādās lietās darīt. Vadzējis dabūt kādu jaunavu, kas grib glabāt baznīcas atslēgas. Tāda arī gadījusies un tad aizvilināta uz baznīcu un iemūrēta sienā. Mūrnieki dabūjuši par to zināt, tūliņ nākošā tirgus dienā dabūjuši kādas atslēgas un skrējuši pa tirgus laukumu |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
