| Atšifrēja | Sanita Reinsone |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2023-08-27 00:55:09 |
| Labots | 2023-12-10 01:29:03 |
| Atšifrējums | Spīdējusi silti saulīte, čalojuši putniņi. Gājuši atkal kalnā un sākuši rakt, bet bijusi jau liela tumsa, rakuši tikai. Uzreizi dabūjuši lielu spērienu pa muguru, ka uz mutes iekrituši bedrē. Paskatījušies atpakaļ. Uz bedres malas stāvējis balts liels āzis ar sarkanām acīm. Kā gribējuši rakt, ta akal āzis zvēris ar ragiem tā, ka ugunis ap acīm nozibējušas. Kā gribējuši āzi sist, tā tas uzreizi pazudis. Tā neko nevarējuši darīt, ka bijis jānāk no kalna lejā un jāiet mājās. 9Kāds cits stāsta. Reiz braucis viens saimnieks no Mēru muižas uz Smilteni. Gadījies braukt gar kalnu taisni pusnaktī. Tikko braucis gar kalnu, tā uzreizi no kalna iznākušas pa plašām gaišām durvīm divas jaunavas viena zeltītā, otra sudrabotā tērpā. Zemniekam satrūcies zirgs, jo jaunavas sākušas dejot pa lielceļu, ka zirgs nav varējis vairs tikt uz priekšu. Arī pats saimnieks nav vairs varējis savaldīties un no bailēm sācis mest krustus. Tikko bijis nometis krustus, tā jaunavas iesaukušās: "Simts gadus esam gulējušas, un simts gadus gulēsim atkal!" Tā jaunavas atkal daidzādamas un dejodamas iegājušas kalnā, kur bij atvērušies vārti. Zemnieks braucis tālāk, un tam vairs nekas nav rādījies.10Reiz atkal kādi mantkārīgi ļaudis cerēdami iedzīvoties bagātībās, aizgājuši kādā svētdienas naktī uz kalnu naudu rakt. Bijusi vētraina nakts. Viss kalns krakšķējis un brakšķējis no stipriem vēja grūdieniem. Uzgājuši kalna galā un sākuši rakt. Bet vētra ar vienu pieņēmusies. Kādu laiku rakuši. Te uzreizi netāļu mežā parādījies gaišums un pēc tam nākusi melna kariete. Karietes priekšā bijuši aizjūgti četri melni suņi sarkanām acīm un mēlēm, kas skrējuši, mēles grūstīdami. Pašā karietē sēdējis kungs, cilenderis bijis galvā un smēķējis cigāru, uz bukas sēdējis melns kučieris. To redzēdami naudas racēji, tā nobijuši, kā pat nav varējuši ne pakustēt, jo kariete piebraukta cieši pie bedres malas. Te kungs, kas karietē sēdējis, uzsaucis: "Nu, taisaties mājās, ja ne, tad klāsies slikti!" Naudas rači to dzirdēdami metušies pa kaklu, ap galvu uz mājām. |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
