| Atšifrēja | Anita Ernestsone |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2024-10-09 10:32:24 |
| Labots | 2024-10-09 10:49:37 |
| Atšifrējums | [2268] 68-71Liepājas Pedagoģijas akadēmija Tūrisma vadība - neklātiene 5. kurss studente Skaidrīte Ābiķe.68Manas bērnības atmiņas!Es, Skaidrīte Ābiķe, pirmslaulību uzvārds - Jakovicka, dzimusi 1968. gada 8. aprīlī Ventspilī. Mana ģimene - tēvs Kārlis (miris), mamma Regīna (mirusi) un sešus gadus par mani vecāks brālis - Juris. Mani vecāki nāk no daudzbērnu ģimenēm. Mammas ģimenē bija pieci bērni - trīs māsas un divi brāļi. Viņi visi dzīvoja Latgalē un labi satika savā starpā. Bija draudzīgi un strādīgi. Mammas mamma - babiņa bija maza auguma sieviņa ar divu klašu izglītību. Jau no agras bērnības daudz strādājusi. Viņa grūtajos pēckara gados izaudzināja un izskaloja visus bērnus un palīdzēja arī izaudzināt mazbērnus. Viņas vīram pēckara gados amputēja kāju, saimniecībā viņai pašai ar visu bija jātiek galā. Savus pirmos četrus dzīves gadus, atceros diezgan miglaini. Tēvs ar mammu tai laikā strādāja maiņu darbu ostā. Bieži vien kāds no vecākiem arī naktī nebija mājās, jo bija jāstrādā. Tanī laikā mēs dzīvojām Parventā. Brālis mācījās netālajā vidusskolā. Brīvo laiku viņš pavadīja ar savu vecuma draugiem. Ar mani viņš rotaļājās nelabprāt, jo biju pārāk maza. Kad vecāku nebija mājās, mani reizēm pieskatīja 16 gadus veca kaimiņu meitene, kurai ļoti patika ar mani rotaļāties. Tā kā mammai bija jāsāk strādāt, tad nolēma mani vest uz bērnudārzu - silīti maziem bērniem. No pārmaiņām es saslimu, vecāki pārdzīvoja un vairs mani uz turieni neveda. Tajās dienās, kad vecāki strādāja, pieskatīt mani nāca tēva tante, kura dzīvoja pilsētas nomalē skaistā mājā ar lielu dārzu. Atceros viņu kā ļoti sirsnīgu cilvēku. Tikai retās reizēs es biju pie viņas mājās. Tad kopā mēs gājām uz tuvāko mežu un lasījām priežu čiekurus, no kuriem veidojām dzīvnieciņus ar kuriem es arī vēlāk rotaļājos. Pārsvarā es rotaļājos ar brāļa vecajām rotaļlietām. Mamma man nepirka lelles. Atceros, ka vienā no dzimšanas dienām, tēva tante man nopirka dāvanā lielu lelli, jo iepriekš man bija tikai viena lelle uzdāvināta un tā pati bija nolikta plauktā un ar to neļāva rotaļāties. Tā nu gan bija liela laime man, jo visu laiku jau jārotaļājas tikai ar brāļa vecajām automašīnām. Vasaras mēnešos mamma mani veda pie savas vecākās māsas uz Latgali. Tantei bija divas meitas, 7 un 8 gadus par mani vecākas Terēze un Ingrīda. Laukos viņām bija vasarā daudz jāpalīdz saimniecībā. Kopā ar viņām spēlēju paslēpes. Tante strādāja par grāmatvedi vietējā kolhozā, bet viņas vīrs bija vetārsts tajā pašā valsts saimniecībā. |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
