Jāņa Rozenberga folkloras vākums

Fails
2069-Janis-Rozenbergs-22-0096
AtšifrējaLigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2024-05-15 13:50:59
Labots2024-05-15 15:22:17
AtšifrējumsPie altara to es gan zinu
Mēs savienoti netikam.

Vēl ilgi staltie tautas dēli
Tur klusedami sēdeja
Uz dienvidiem trīs putni laižas
Un saule metras izdzisa.
Cīsjen dreijets
22 II 1899.

4398

Nopūtas pēc mīlakas.

Tu nemīl man ak tavas grūtas mokas
To rāda tavas zilas actinas
Es saucu brēcu raudu katru dienu
Tu citu mīl un mani vairs nemaz.

Kad jaunekļi starp jaukam salam lejam
Ar savu mīļo jauki līksmojas
Tad vientulis es bēdu tvaika tvīku
Tu citu mīl un mani vairs nemaz

Novītišu es ir ka rožu lapa
Tad vītis mana salda jauniba
Tad nāve rakstis vēl uz mana kapa
Tu citu mīl un mani vairs nemaz

Laprāt [Labprāt] es pieminu tās dienas baltas
Kurās mēs pirmo laimi sajutam
Jo sirds man brīva toreiz bij no raizem
Kur apkamt [apkampt] skūpstit tevi drīksteju

Ak kur nu ir tie jaukie zelta brīži
Ak kur nu mana pirma mīliba
Ir zuduši ka vēja putekliši
Ir zuduse man pirma mīliba.

Ak nāciet atpakaļ jūs dienas baltas
Nāc atpakaļ tu salda jauniba
Uzmet uz mani savas acis staltas
Lai iezied man vēl pirma laimiba.
Kāpostu galviņa 22 II 1899.

4399

Pārsteikšanas [Pārsteigšanās].

Pasaule daudz tādu vīru
Kas prot brangi lielities
Viņa vārdi tīrie meli
Ar ko tie prot lepoties
Bet viens taisni dzīvo svēti
Savu darbu daridams
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs