Atšifrēja | Magdalina |
---|---|
Pabeigts | Jā |
Pārbaudīts | Jā |
Izveidots | 2024-04-18 15:18:35 |
Labots | 2024-04-20 10:12:38 |
Atšifrējums | Vēl strēlnieks noskūpsta, skauj, Jo kas zin vaj rīt redzēs ari, Varbūt nave pa nakti tos plauj. V Dzirdot strēlniekus nebēdnes skukes Iz mājiņas čalojot skrien, Sviež klēpjiem tiem ziedošas pu;kes, Dala āboļus, ogas cik lien. VI Laipni piedāvā viņiem naktsmājas, Sola atpūtai visu ko sniegt. Lai atspirgstot gurušās kājas, Smej: pat bučinu nebūsot liegt. VII Saņem strēlnieki balvas un smejas, Tiem atbildei diezgan ko dot. Nav baigas vairs ruditās sejas, Tie ar skuķēniem pajokot prot. VIII Tikai nakts mājas viņi negribot, Tiem neslēdzot miegs acis ciet. Un tāļāku muzikai rībot, Latvju brašajie strēlnieki iet. IX Vēl ilgi div` nebēdnes skuķes Tiem iepakal noskatijās ... Un vēlaki aplejot puķes, Dzied par latviešu lepnibu tās. 132Nr 26 ITad, kad tumsa lejup laižas, Daba snaudai atdodas, Mūsu mazais izlūk pulciņš Klus` caur tumsu aizzogas. II Baigs un draudoš[s] klusums apkārt, Nāve gaisos lidinas. Viņas klusi- salta dvaša Dveš iz gravas, birstalas. III Klusi ejam melnā tumsā ... Nekas redzams, klausas auss, Galvā pazib ta kā šauba: Diez`, vaj rītu redzēt ļaus? IV Klau! sirds sastingst ... pakluss svilpiens Zignals tas pēc norunas Esam klāt pie dzeloņdrātim, Priekšā vācu tranšejas. |
Atšifrēt tekstu |
Atslēgvārdi | |
---|