Jāņa Rozenberga folkloras vākums

Fails
2069-Janis-Rozenbergs-03-0027
AtšifrējaLigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2024-04-23 20:10:06
Labots2024-04-23 20:21:02
Atšifrējumsuz tā pieminekļa.

268

"Es nebūtu ticējusi, ja teiktu man sirdī sveši ļaudis,
Ka mazā, tik mazā kapā, var aprakt tik daudz, tik daudz."

⚬ Viņai pašai jeb tam dēlam?
☉ Tam dēlam un vīram. Un viņa pāt arī nu divi vai trīs gad' kā ir apglabāta. "Es zinu, ka aiz ziemas nāks..."
⚬ Un no kurienes viņa bija? Ar no ..
☉ No Sāvienas.
⚬ No jūsu puses.

269

* "Ziedi un vārpiņas tīrumā plaukst,
Tukšs būs mūsu dārziņš un neapsēts mūsu lauks.
Viss greznums uz mazā kapa
Viens vienīgs asteres zieds.
Un tomēr - gribētos sēdēt pie kapiņa diena vai nakts.
Un domāt un raudāt, to vienu, te mūsu puisēns rakts.
Pār mākoņu mitrajām kaudzēm
Pa retai zvaigznei tei trīc.
Cik gurdas nu kājas un
smagas tām kapsētas smiltis nāk līdz.
Vējš gaudo pa kailajiem kokiem,
Un drūmu dziesmu viņš dzied.
Un māju, uz tukšo māju, tur divi nabagi iet."

☉ Viņa jau diezgan paveca apprecējās un puika ta viņai ar piedzima. Un aizgājuši, kā tie puikas, daudz pēc ši tā....
Kara, nu jā! Tad jau bija visi meži un krūmi pilni ar ieročiem, sprāg.... nepabeigts vārds.
☉ Pie tāda laba vācu vīra izgāja. Viņa bija kalpa meita, un viņš bija liels saim(e)nieks. Un tad tas puisītis saspridzinājās un nomira.
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs