Jāņa Rozenberga folkloras vākums

Fails
2069-Janis-Rozenbergs-03-0026
AtšifrējaLigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2024-04-23 19:57:46
Labots2024-04-23 20:09:55
AtšifrējumsNeminēdams kurp, lai ūdens viņus nes."
[⚬ Tie "Andri" jau neiederas.
☉ Jā, tā ir viņa dziesma, sacerēta, jā.]

267

* "Aiz meža jau nogrima jau sen
Putni, par ko tu vēl dziedi.
Strautiņ, kas tevi nakts klusumā dzen
Tālāk bez atpūtas iet(i).

Strautiņam jūrā ir atdusas viet'.
Putni jau dziedoņi žēli,
Bet kurp gan jauneklis dziedādams iet
Vasaras vakarā vēli?

Mežmalā vientuļu būdiņu redz,
Tālu no pasaules ļaunās.
Koki pret lietu te gādīgi sedz,
Vējš parasti tur plosīties kaunās.

Būdiņa nezin, kas asarām vārds,
Nenāk šurp nopūtu saime;
Meitiņas dziesmas un vaidziņš sārts,
Vecāku bezgala laime.

Dārziņam pāri slīd jaunekļa skats,
Mēness spīd lodziņa stiklā.
Jauneklis raugās līdz mitras top acis,
Laikam tā vakara migla.

Klausās viņš tālumā strautiņš kā rit,
Klausās uz putniņa vaidām.
Sirds, vai aiz laimes tik ātri tu sit,
Vai ar aiz sāpīgām vaidām?"
[☉ Tie arī neiederas. Un tad "Jau aiz kalniem, jau aiz birzēm", tie arī ir ieskaņoti ar.
⚬ Jā, jā ir. To mēs dzirdējām.
"Es nebūtu ticējusi, ja teiktu", tai to vārdu, to meldiņu nezinu. Bet manai vienai tālākai radiniecei, viņai vīrs nomira, un dēls kara laikā saspridzinājās, un tad viņai ir uzrakstīts šis pantiņš
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs