nosēdināšanas mašīnas montāžu, noregulēšanu un nodošanu ekspluatācijā. Pēc dažām dienām
nodevu mašīnu ekspluatācijā un ar grūtu sirdi uz visiem laikiem atstāju ,,Rīgas tekstilu'', kuram
biju veltījis trīsdesmit sava mūža gadus, kuru biju iemīlējis kā sava tēva mājas.
Uzskatu, ka atvadoties no ,,Rīgas tekstila'', man lasītājs jāiepazīstina, kas bija ,,Rīgas
tekstils''(tagad tā vairs nav). Kad 1958. gada 13. oktobrī sāku tajā strādāt, to dēvēja: fabrika
,,Rīgas tekstils''. Fabriku veidoja trīs ražotnes: vērptuve, austuve un audumu apdare. Ražotņu
darbmašīnu remontu nodrošināja galvenā mehāniķa daļa, kurā ietilpa remontmehāniskā nodaļa,
katlumāja, elektrocehs, galdniecība, celtnieku brigāde. Vēl bija laboratorija, transporta cehs,
noliktavas, klubs un bibliotēka, ēdnīca un medpunkts, kurā darbojās terapeits, zobārste un
medmāsa.
,,Rīgas tekstils'' ražoja vilnas aparātdziju, ko izlietoja citi tekstiluzņēmumi, un no vilnas
ķemmdzijas - kleitu, uzvalku un mēteļu audumus. Ķemmdziju piegādāja Bolderājas ķemmdziju
fabrika. Slavenākie audumu artikuli bija: pusvilnas kleitu drāna ,,lukss'', sieviešu tīrvilnas
mēteļdrāna ,,saulīte'' un ,,kamēlija''. Šos audumus izmantoja galvenokārt šūšanas fabrikas.
Veikalos tie parādījās reti.
Trīsdesmit gadu gaitā, kad strādāju ,,Rīgas tekstilā'', direktori mainījās bieži. Pirms G.
Aķimova bija četri: Šilovs, Baskovs, Žuks un Krjučkovs. Par minēto direktoru darbību nerakstu
tāpēc, ka ar viņiem sastapos tikai partijas sapulcēs un partijas pirmorganizācijas biroja sēdēs
(mani vairākus gadus nepārtraukti ievēlēja birojā), jo remontatslēdznieki nekontaktējās ar
fabrikas vadību. Ilgstošu laiku ,,Rīgas tekstila'' galvenais inženieris bija Jakovs Zubkovs. Viņš
bija labs cilvēks un zinošs inženieris. Viņu, pēc rajona partijas komitejas otrās sekretāres G.
Lūses ierosinājuma, manuprāt nepelnīti, atcēla no amata. ,,Rīgas tekstils'' nepārtraukti attīstījās un
pilnveidojās. Austuves ražotnē divas reizes nomainīja aužamās stelles: pirmo reizi - ar Polijā
izgatavotām ,,Zauer'' tipa stellēm, otro reizi - ar bezatspoļu stellēm, kuras (pēc ārzemju
licences, ja nemaldos, Šveices) izgatavoja Padomju Savienībā. Ar audumu apdares ražotnē
nomainīja vecās audumu apdares iekārtas ar jaunām, pārsvarā importētas no Anglijas, Vācijas
Demokrātiskās Republikas un Rietumvācijas. Šīs mašīnas montējām mēs, remontatslēdznieki.
Arī aužamās stelles montēja austuves remontatslēdznieki. Vērptuves ražotnē ražošanas iekārtas
nomainīja dalēji.
Viss ,,Rīgas tekstila'' kolektīvs strādāja pašailiedzīgi. Strādnieki iesaistījās sociālistiskajā
sacensībā: pīemēram - audējas Vija Vasiljeva, Černavska un Narolska (Černauskas un
Narolskas vārdus neatceros) vienas piecgades laikā uzņēmās apkalpot dubultzonu - divpadsmit
aužamās stelles. Norma audējai bija sešas stelles. Piecgadei beidzoties, Vasiljevai piešķīra
Sociālistiskā darba varones nosaukumu, Černavska un Narolska saņēma augstus valdības
apbalvojumus.
Nākošā dienā pēc aiziešanas no ,,Rīgas tekstila'' iestājos darbā iepriekš minētajā Klaipēdas
montāžas, iedarbināšanas un regulēšanas pārvaldē. Jau agrāk man tur piedāvāja darbu šīs
pārvaldes darbu vadītājs, kura vadībā notika CAF darbmašīnu montāža, regulēšana un nodošana
ekspluatācijā. Šīs pārvaldes viena brigāde tolaik strādāja kokvilnas audumu ražošanas
apvienības ,,Rīgas manufaktūra''galvenā uzņēmumā. Montāžas brigādi vadīja jauns inženieris
Vitautas, uzvārdu neatceros. Viņš piedāvāja man uzņemties montāžas darbu vadību. Atteicos, jo
nejutu nekādu vēlmi kaut ko vadīt. Veicot audumu apdares mašīnu montāžas darbus un
iepazīstoties ar kokvilnas audumu apstrādi, konstatēju, ka dažas kokvilnas audumu apdares
mašīnas ir sarežģītākas par vilnas audumu apdares mašīnām. Darbs bija interesants.
Otrajā dienā pēc 13.janvāra traģiskajiem notikumiem Viļņā. Vitautas bija ļoti apbēdināts
un teica, ka Lietuvā visam ir beigas. Savukārt, kad otrās dienas rītā pēc 21. janvāra Rīgā
notikušā uzbrukuma Iekšlietu Ministrijas ēkai un dažiem bojā gājušiem, garderobē
pārģērbjoties, viņš izteica līdzjūtību mums, garderobē ienāca jautrā garastāvoklī noskaņots

53