Edgara un Mirdzas Laķu dienasgrāmatas

Ak202-Laku-dienasgramatas-01-0011
Atšifrējalcalmane
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2022-01-14 21:34:02
Atšifrējums10
17.VIII.39
Mama atkal atrakstījusi vēstuli. Viņa greizsirdīga, ka esmu aizrakstījusi papam ātrāk kā viņai, bet man taču no papa vajadzēja saņemt naudu. Man tā vien liekas, ka mājās neies labi un man bail, ka mammu nepārņem nervu sabrukums un nenotiek lielā ģimenes traģēdija. Varbūt es tagad pavisam pēdējo reizi esmu Jaungulbenē. No nāves man bailes nav tikai žēl manas dzīves, žēl nākotnes sapņu. Bet nav ko skumt '' jo es taču vēl dzīvoju!'' Beigās vēstulē mamma bija parakstījusies ''māte'' ar milzum lieliem burtiem. Taisni smiekli nāk cik dažreiz gan muļķīgs var būt cilvēks.
11.IX.39.
Toreiz es diezgan muļķīgi esmu domājusi, ka varbūt miršu jo mamma ir pilnīgi vesela prātā, tikai papus grib viņu dabūt ātrāk pie malas. Papus bija iedomājies, ka Ausma varētu iet pie viņa dzīvot, jo mājās jau neesot neviena kas viņu uzpasētu. Kā viņš tik muļķīgi var domāt. Dzidra un nu vēl Ausmu grib. Reiz mamma nelaida Ausmu uz Carnikavu, un tad papus nelaida mani uz Rīgu. Biju galīgi sašutusi par tādu Papa rīcību. Bet Papus tikai pasaka: ''Vai tad man tikai vienmēr jāpilda mammas iegribas. Es gribu lai jūs pie manis arī padzīvotu kādu laiku, un lai nevis kā mammai ienāk prātā tūlīt skriet uz Rīgu.'' Kad pār manām lūpām vajadzēja nākt sašutuma pilniem vārdiem, tad man visi vārdi bija paputējuši. Asaras aumaļām spiedās acīs un plūda pār vaigiem. Bet tiko es uzgāju augšā mūsu istabā, man atkal radās briesmīgs sašutums. Vai tad papus no mums aiziedams jau nav atsacījies no savām tiesībām uz mums. Un tad vēl aprecēdamies [apprecēdamies] ar šo šausmīgo sievieti? Nē, nē papam nu ir maza noteikšana pār mums. Jā, bet viņam visu to pateikt nevarēju.
Drūmas ziņas. Eiropā ir sācies karš. Jā, vacieši [vācieši] iebruka Polijā un sāk jau ieņemt Varšavu. Es patiesībā nezinu kurā pusē nostāties. Patiesību sakot vāciešiem ar Versaļas miera līgumu ir nodarīta netaisnība. Bet pret vāciešiem man liek nostāties tāds savāds, svešāds instinkts. Varbūt naids pret vāciešiem ir iedzimts bet šie vācieši nav jau vairāk agrākie baroni, kas apspieda latviešus, bet dzirdot vārdu ''vācieši, man acu priekšā nostājas ūsains cilvēks ar viltīgām acīm.
3.X.39.
Svētdien biju mājā. Bet es sajūtu arvien lielāku riebumu pret mammu, pret šo slinko sievieti. Mana māte tad ir tik šausmīgi nogurusi, ka viņa nekā nevar izdarīt. Svētdienā atbrauca Brūklentante.

Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.