1992. gada folkloras prakses materiāli

LiepU06-1992-04-0016
AtšifrējaBiruta Ēķe
Pabeigts
Akceptēts
Labots2021-07-21 16:30:53
Atšifrējumslaime, ka miezis ar apini man galvu nenocirta, citādi es jau būtu būtu beigts.".

2473

Ezītis čāpoja pa ceļu un atrada kapeiku.
Te garām brauca kungs. Ezītis palielījās, ka kungam neesot tā, kas esot viņam.
"Kas tad tev ir tāds sevišķs?"- kungs sarauca pieri. Ezītis parādīja kungam kapeiku, bet šis to viņam atņēmis. Ezītis nicīgi novilka: "Edz, ka nebija! Ja būtu pašam bijis, tad nebūtu ņēmis man nost!"
Kungs nikni nosvieda kapeiku zemē, bet ezītis šo vēl pavilcis uz zoba: "Edz, kā nobijās no manis un nosvieda!" Kungs palicis balts no dusmām, sēdies savā līnijdroškā un braucis prom.

2474

Reiz lielkungs saticis ganu puiku un uzrunājis to: "Puika, ko dara tavs tēvs?"
"Mans tēvs aizgāja medīt, kuru nomedī, sviež zarā, kuru ne - nes mājā?'
"Kā tad tā?"
Ta nu gan muļķis, kas tur ko nesaprast! Tēvam kažokā daudz utu, tās tad arī viņš ķer. Kuru noķer, sviež zemē, kuru ne - nes mājās."
"Labi, bet ko tava māte dara?"
"Māte cep apēstu maizi."
"Kā tad tā?'
"Ta nu gan muļķis, kas tur ko nesaprast! Māte bija aizņēmusies no kaimiņiem maizi un nu cep vietā."
"Nu, un ko tava māsa dara?"
"Apraud kāzu dziesmas."
"Kā tad tā?"


Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.