| Atšifrēja | IeSim |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2021-05-12 13:08:56 |
| Labots | 2021-05-17 22:32:13 |
| Atšifrējums | dījumi gandrīz līdz kursa beigšana 1896.g. junijā (15). Kādā grāmatiņas lpp atradu 16.VIII.95. piezīmi par braucienu uz Pliskavu, apmešanos tur un starp citu arī eksāmenu gaitu ("Приёмные экзамены в Псковский учит. семинарiй начались в понедельник 9го августа в 11 дня"), kā man neizdevīgi gājis ar tiem, taču pašam noticot esmu uzņemts 1. kl. Esam bijuši pavisam 26, no tiem daži bija mācījušies vienu gadu sagatavošanās klasē (piem. - Ūdris, Eglītis). Ieskaitot Eglīti, kas bija stipri pārkrievojies, mēs bijām 13 latvieši, 3 igauņi un 10 krievu, ieskaitot to vidū pārkrievojušos Laksi. Jau pirmā (1893/94) m.g. beigās ir izkrituši - izstājušiem un atstāti uz otru gadu 1. kl. - 6, to starpā arī Spiridons Plēģeris, kas no semināra bija iestājies mērnieku skolā, pēc tam studējis Francijā un vēl tagad ir Latvijā par kultūrinženieri. Satikts gan viņš nav nekad, bet dzīvojot Rīgā. Kursu 1896.g. beidzām, atskaitot Plēģeri un Gustu Tenteli, 11, to starpā arī Eglītis. No mums miruši Jakovičs, Mednis un Paukšēns. Par Eglīti un Tenteli nav nekas zināms. No sākuma E. bija skolotājs, tad pops, vēlāk tika dzirdēts, ka esot atkal par skolotāju Lugā. Kā 15.VI.96. iznācām visi 17 pa vecā semināra vārtiem, tā mekad vairs visi kopā neesam bijuši. Tā tas ir vienmēr ar klases un skolas biedriem. |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
