| Atšifrēja | Dina Ozola |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2021-05-23 15:05:12 |
| Labots | 2021-08-05 16:49:24 |
| Atšifrējums | visu, ko tas šovakar paspēlējis. Mācītājs apņēmies. Lieldienu rītā sanācis daudz baznīcēnu. Kungi kā jau parasts sēdējuši pašā priekšā un savstarpēji sasmīnējušies. Nācis mācītājs, uzkāpis kancelē, izpletis rokas un teicis : "Pīķis, trumpā!- tā saka tie pasaules bērni, bet kam dievs sirdī, tie saka:- Kristus ir augšām cēlies!"- Tā viņš ticis sveikā cauri un vēl ticis par tādu asprātību uzslavēts. 1010 burtu. Stāstījis Ernests Forstmanis. Dzīvo Dundagas pag. 10Pelēkais vīrs.Kāda sieva braukusi caur Saltupa pusmuižiņu. Pret tiltu, kas ir pār tērcīti, kas caur Saltupi tek, zirgs apstājies. Bijusi tāda nokrēsla. Sieva uzšauj zirgam, lai tak šis iet. Nekā! Paskatās un redz:- uz tilta, otrā galā, stāv pelēks vīrs un pīpē. Sieva sauc: "Ja tu esi labs cilvēks, tad vāķies"- Ik šī tā saka, vīrs iekrīt grāvī kā čubmaiss. Zirgs tūliņ sāk iet. Bet braucot garām grāvim, redz- tas tukšs. Nu sieva atminās, ka pelēkais vīrs izskatījies pēc nejaukā muižas vagara, kurš pirms dažam nedēļām miris. 470 burtu Stāstījis Konst. Blocus, Rīgas Skolot. Inst. l kl. 11Druvienas birstiņa.Agrāk pie Druvienas muižas bij egļu mežiņš, ko sauca par birstiņu. Tagad šī birstiņa nocirsta un izlīsta un tur jaunsaimnieki ceļ savas mājas. Birstiņā bijusi kungu medību mājiņa, kurā tie sapulcējušies, kad gājuši birstiņā zaķus un stirnas šaut. Ar laiku medību mājiņa sagruvusi un to neviens arī neatjaunojis. Laikam kungiem tur vairs nebij ko darīt. Visi zaķi izšauti, stirnas iztrenkātas. Bet naktīs, kad vēl birstiņa nebijusi nocirsta, tai caurbraucot ap mājiņas drupu vietu dzirdētas bērnu raudas, zosu klaigas, medību ragu troksni un pakavu dunoņu. 500 burtu. Stāstījis Konst. Blaus, no Druvienas, Rīgas Skolot. Inst. 12Druvienas mālu rijas.Druvienā ir kādas vecas rijas, kas taisītas no māliem, kadiķus pa starpām liekot. Ļaudis tās sauc par māla rijām. Ap velna stundu tajās dzird karietu riteņus rībam, zirgus zviedzam un kučierus pātagām plīkšinon. Stāstījis Konst.Plaus. 200 burt. 13Drustu un Gotardes kungi.Tāpat kā Drustu, tā arī Gotardes kungi klaušu laikos abi bijuši milzīgi nejauki un nežēlīgi. Ļaudis likuši pērt līdz nāvei, mocījuši pie kauna staba un darbā izdzinuši līdz nāvei.Abi šie kungi gandrīz reizē abi arī nomiruši. Neilgi pēc viņu apbedīšanas kāds večuks vēlu vakarā gājis pa ceļu uz mācītājmuižu. Uz reiz izdzirdis aiz sevis braucam. Līdzko atskatījies, braucēji bijuši jau arī klāt: melna kariete, ar diviem melniem zirgiem priekšā, melnu kučieri uz bukas un diviem melniem kungiem iekšā. Kungi aicinājuši viņu sēsties iekšā, pavedīšot. Sēdies ar. Kariete aizskrējusi pa lielceļu kā viesuls un šis jau bijis mācītājmuižai klāt. Kāpis laukā un pateicies kungiem par vedumu, bet šie saka, lai pateicoties zirgiem. Šis gājis arī zirgiem pie galvas un gribējis tencnāt. Un abus pazinis par Drustu un Gotardes kungiem. Kariete aizvējojusies pa lielceļu tālāk pret nakti. Večuks iegājis pie mācītāja un stāstījis tam arī par dīvaino notikumu. Mācītājs uzskatījis viņu cieši, bet par to nekā nerunājis. Stāstījis Konst. Blauss. 890 b. 14Piebalgas kapu kambaris.Kāds vīrs jājis vēlu vakarā gar Piebalgas kapiem. Te to pārsteidzis lietus. Viņš iejājis kapos, piesējis zirgu pie koka un iegājis kapu kambarī iepīpot. Uzvilcis uguni un laidis pie pīpes. Te caur tumsu pastiepusies bāla, kaulaina roka un grābusi upuri ciet. Vīrs nobijies kā krekls, sprucis no kambara laukā lēcis zirgam mugurā un noauļojis tā uz mājām, ka pat gailis nenodziedājis pakaļ. Stāstījis Konst. Blaus. 500 g. |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
