| Atšifrēja | Inga Tapiņa |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2021-12-08 19:56:15 |
| Labots | 2021-12-08 21:08:33 |
| Atšifrējums | zemes jeb grīdas, bet cieti jauzmana, lai milnas gals susekli neapgāstu. Otrajs, kas saķēris milnas otru galu, tas atkal milnas galu visādi grūsta un stumda, lai pirmajam susekli apgāstu, Ja susekli apgāž, nozime brūzis apgasts, tas ir pirmajs nev varejis brūzi noturet. Ja susekli neapgāž, tad otrajs nev varejis brūzi apgast. 1141Suseklis senāk katrā mājā stāveja preikš utu izsukašanas no galvas, tas bija taisits sēkoši: buntiņš cūku saŗu no puses cieti nopiķets ar piķi un notīts ar diegu. Ar vaļejo galu suka galvu notito galu turot rokā. Kur utes uzsukāt bij notaisita dēlite. Līdzena 1 pēd. plata, 2 pēdas gara, kuru tureja klēpi un sūkaja galvu jeb garos matrus, dēliti sauce par "utu dubenu". Suseklis un utu dubens abi stāveja uz naglu pakabinati istaba blakus rūķim. Gadijumā ari viens otram galvu suka ar susekli, tad sukatajs saka: "Nu es tev parādišu, ka pamāte pabērņiem galvas suka".Tad uz katra susekļa vilcienu susekli paliec ta, ka sukekļa kats atsitās pret galvu, kurš ar sakaltušo piķi ir ciets, un dara sāpes. 1142Galvu ieskāt,tas ir ar nazi galvas blauzganu izkasit, kuru izdara sēkoši: "Galvas ieskatajs pajem kabatas nazi (toreiz kabatas nazis katram bija kabatā, ar kuŗu ēda un visu ko darija), nosēdās uz kraģi, kam galva jaieska, tas nosēdas uz zemāku kraģeli jeb nometās ceļos un galvu noliec ieskātajam klēpī, kurš ar nazi šķirsta matus un kasa ādas blauzganu no galvas āra, un, ja gadas ute, tad kreisās rokas rāditaja pirksta nagu pret nazi saspiež (izrunā nokaun) |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
