| Atšifrēja | Zane Bičevska |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2019-04-10 16:55:15 |
| Labots | 2019-04-10 17:05:49 |
| Atšifrējums | [1969] 195-198 1970. g. 25. maijā A. Ceicāne Jevģēnija Aleksandra m. B. latviete, dzimusi 1953. g. Krāslavas raj. Muižnieku ciemā. C. Krāslavas raj. Muižnieku c. "Novičkas" D. Astoņgadīgā, Kultūras ministrijas sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas kursi. E. Skolniece 195F. Dalību sāku ņemt jau pirmsskolas vecumā, ejot līdzi brālim uz skolu.I Tajā laikā izplatītākās rotaļas bija: "Kas dārza, kas dārza" "Tūdaliņ, tāgadiņ", "Krauklīts sēž ozolā" "Pūt vējiņi" "Kumeliņi, kumeliņi" "Skaisti dziedi lakstīgala" a) skolā b) II Pamatskolā dejoju tautas dejas "Gailītis" "Zvejnieciņš" "Jandāliņš" "Kamoliņš" "Ritenītis" Sarīkojuma dejas nepratu. III Tajā laikā izplatītākās spēles bija: 1. a) "Āmuriņ lec laukā!" "Dalderis!" "Kaķis un pele" b) "Mans tēvs nokāva cūciņu" "Nesaki ne jā, ne nē" c) "Adamam bija septiņi dēli" "Lēnāk brauksi tālāk tiksi" "Paslēpes" "Zelts pie manis" 2. "Klusais telefons" "Kuģu lādēšana" "Kam vairāk vārdu" 3. "Riču-raču" "Loto" "Domino" "Dambretes" "Cirks" "Šahs" "Kārtis" IV Izplatītākā bija tautas deja un rotaļa. V Tautas deja. VI Sarīkojumi un dejošana notika skolā pēc svinīgās daļas apmēram 2-4. reizes ceturksnī. G 1969. gada Ciema tautas namā. I Vadīju rotaļas bērnības svētkos "Tūdaliņ, tāgadiņ", "Sijā auzas tautu meita" "Kumeliņi kumeliņi" |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
