Latvijai 100 lv100.lv
E-pasts:
Parole:

Reģistrēties | Pazudusi parole?

Silvijas Grēniņas-Priednieces memuāri

AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2019-04-15 17:20:01
Atšifrējumsbraukt no Olaines līdz Līvbērzes stacijai. Daktere nāk man klāt un saka - ieraudzīju pazīstamu cilvēku - nebūs tik garš ceļš. Daktere stāsts par sevi, rāda dēla, piecgadīga puikas, bildi. Viņa ir tik vienkārša, it kā mēs būtu skolas biedrenes. Man tā neērti, viņa taču nāk no citas kastas, bet kas es? Vienkāršs strādnieks. Daktere man prasa, ko es gaidu? Atsaku - meitu.
Katrreiz aizejot pie ārstes uz pārbaudi, tik nosaka - meita aug, pieņemas svarā un viss ir ļoti labi. Bet tad, kad nozīmē, lai ātrāk eju uz dzemdību nodaļu, nosaka - gaidiet būs dūšīgs puika. Es atsaku - visu laiku jūs solījāt meitu, nu - brauciet pēc puikas. Daktere atsmej - visi pirmo grib puiku, vai tad es gribot vispirms aukli un tad dēlu?
Man ir negatīvais rēzus asinīs (II A-) un ātrāk bija jābrauc uz dzemdību namu, var būt nesaderība ar bērna asinīm. Bija jādzer vitamīni un zivju eļļa. Labi, ka varēja dabūt eļļu kapsulās un nebija problēmas tās norīt. Ja būtu lejamā eļļa, tad diez vai es to varētu norīt, noteikti vemtu jau paskatoties vien.
Arī esot stāvoklī apmeklēju teātrus, bet kādā ceturtajā vai piektajā mēnesī nevarēju nosēdēt visu izrādi un vēl II balkonā gribēju gulēt, gaiss arī smacīgs un karsts. Man visu laiku bija karsti, it kā bērna vietā būtu krāsniņa. Vienmēr vēru vaļā logu un nevajadzēja paunoties.
Atslēgvārdi

AtšifrētIzvēlies citu