| Atšifrēja | Elvīra Žvarte |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2019-02-07 19:46:58 |
| Labots | 2019-02-12 14:43:21 |
| Atšifrējums | Ka gadu tūkstošu mijā varēja būt tagadejā Aluksnes rajonā? Gadsimta sākumā pagastskolās mācija Krievijas vēsturi krievu valoda Voskresenska sastādito. - Vesture neintereseja skolniekiem, jo par tautas dzīvi tur nekādu ziņu nebija. Tikai stasti kā sekojuši cars pēc cara un karš pēc kara. Petera I. vadlisanas laikā XVII un XVIII. gadsimtu mija bija nodaļa par parvērtībām, ko Peters I pulejies ievest valsts un tautas dzīvē. Viņa laika celtnes, strūklakas apbrīno ari tagadējie ekskursanti Leņingradā. Nākošie valdnieki atkal dzīvojuši bez talakiem mērķiem un neka paliekoša, apskatama nav uzcēluši. - Tanī pat vestures grāmata mācija, ka IX. gadsimta Novgorodas iedzīvotāji nolēmuši, ka janodibina krievu valsts. Ar valdnieka izvēli neveicies. Tadēļ nolēmuši, ka valdnieks jameklē arzemēs. Sutņi aizgajuši, laikam Skandinavijā un teikuši: "Наша земля велика и обильнa, но порядка в ней нет. Придиtе княжя и владиte над нами. - Atnākuši tris valdnieki. Ruriks sācis valdit Novgorodā. Siņeus [Siņeuss] Baltezerā un Truvors Izborskā. - Ta tad stiprs krievu cilšu centrs bijis pie mūsu senču robežām. - Tad jau tautam bija jasatiekas. Un satikušas un sadzīvojušas. - To pat vesture mācija, ka no latviesu ciltim ņēmuši tikai легкую дань вениками и лыками. Tas ir pirts slotas un lūkus. Krievijā jau bērzu pirts slotām netrūka, bet latvieši būs stāstījuši un rādijuši, ka ar viņu slotam pirtis nopērtie slimie kļūst veseli, un no viņu lūkiem, lūk, pin šīs skaistās vīzes. - |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
