Atšifrēja | ed.gars |
---|---|
Pabeigts | Jā |
Pārbaudīts | Nē |
Izveidots | 2019-01-23 09:03:47 |
Labots | 2019-01-23 09:33:05 |
Atšifrējums | muciņu (sadedzinātas nātnas lupatas kas ļoti ātri pievelk šķiļot uguni) ar vara vāciņu, pie kura piestiprināta ķēdīte ar diviem stariem, pie viena stara piestiprināta nagla, ar ko pulveri paroka kad tas sagulējies, pie otra stara pieāķēta šķiltava, tā kā to viegli var atāķēt. No sānu bezroča kabatas izņem kramu, uzliek to uz pulvera muciņas, tā ka puse muciņas paliek vaļā, lai dzirksteles tiek iekšā, un nu sāk šķilt, dzirksteles un zibiņi tā šaudās kā no kalēja ēzes. Tagad uzgāž muciņu uz sava pīpja aizkūpina, un pa kārtai pasniedz citiem, kuri katris savu kārtu aizsmēķē. Plūmits pasniedz uguns muciņu Siguldam saka "ir gan tas vienc laps krāms." Pricis saņem uguns daiku [daiktu], noglabā atkal to bezroča kabatā, saka: To draudziņ es vēl atvedu līdz no "Grimzbij" par piemiņu. Plūmits gan papleta drusku muti, it kā gribēdami ko runāt, bet tam likās ļoti neveikli acmirklīgo domu atšķetināt, jo viņš nesaprata kas tas par Grimzbiju. No koka vai no dzelzs, jeb arī kādu cilvēku tā sauca, tādu tas nebija redzējis un pat pirmo reizi tādu vārdu dzird, tādēļ viņš arī vairāk neko nerunāja, tikai drusku dzirdami noņurd, "jāā." Saimnieku gan tas vārds Grimzbij interesēja, viņš arī zināja dažādus nosaukumus, svešas zemes, jo tas pastāvīgi lasīja mājas viesi, bet kas ir Grimzbija osta, pilsēta jeb kāds nams, to viņš nezināja, lai nenokļūtu ar lielrunīgo Prici kļūmīgā stāvoklī, kurš jau tā izaicinoši pussmīnēdami raudzījās uz klāt esošiem, vai tikai kāds neielaidīsies ar viņu sarunās par nesaprotamo vārdu, kur tam būtu izdevība palielīties, noklusēja un izlikās ka nemaz nebūtu dzirdējis. Pārējiem ļautiņiem nebija daļas gar Priča Grimzbiju vai tas būtu krams vai sēne, tas priekš viņiem |
Atšifrēt tekstu |
Atslēgvārdi | |
---|