| Atšifrēja | ed.gars |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2019-02-24 01:47:45 |
| Labots | 2019-02-24 02:41:13 |
| Atšifrējums | onkuļa kaulainais baltenītis parādījās mūsu pagalmā. Nu Teņonkulis bija nomiris, pēkšņi uz savas jaunuzceltās pirtiņas sliekšņa, sestdienas vakarā ar baltu kreklu un bērza slotiņu azotē. Uz bērēm gājām visi. Mājā smaržoja pēc skujām, kaut nebija Ziemassvētku vakars. Pinām egļu zaru vaiņagus. Nu man bija žēl vecā vīra, jo nekā slikta viņš man nebija nodarījis, tikai tā asā skarbā valoda, no kuras es tā baidījos. Aizgājām uz "Laigām". Teņonkulis mierīgi gulēja zārkā savu sirmo bārdu izslējis. Visi dziedāja "Mājās, mājās steigsimies..." Tādu dziesmu dzirdēju pirmo reizi. Man tā ļoti patika ar savu skumjo melodiju. Klusībā klausīdamās domājusi, vai mirušais dzird šo skaisto dziesmu. Ja nu viņš dzirdētu, tad gan ļoti priecātos. Vēl reiz uz šo mājiņu aizgājām pēc onkuļa bērēm. Tika izpārdota viņa manta - ūtrupe. Atkal viņš bija sev sastrādājis parādus, kaut gan, bieži iebraucot mūsu mājās nekad tukšā neaizbrauca, vismaz ar kādu graudu maišeli. Tēvs nopirka vienīgi modinātāja pulksteni, kas rītos spēlēja "Kur tu teci gailīti mans," par piemiņu no brāļa. Ar brāļa sievu attiecības nebija nekādas labās. Viņas mājās vairāk nekad neciemojāmies. Tāds tālāks ciems iznāca kurpnieka Ozola mājiņa mežā. Tur parasti kopīgi ar tantiņu nesām zābakus un kurpes labošanai. - Šī dziļi mežā paslēpusies mazā mājiņa man vienmēr izlikās kā pasakā, kur dzīvo burvji un raganas. Vecais kurpnieks ar savu sievu tiešām izskatījās kā īsti pasaku varoņi. It sevišķi vecā saimniece, ar neglītu pumpu uz kakla, resna un liela. Mīlēja šausmīgi rupji un neglīti runāt. Bieži viņa nāca uz mūsu mājām. Lielu kuli uzkārtu plecā, koka bozi rokā. Vēlāk tur uzradās mazmeitiņa, kura vēl tagad tur dzīvo uzlabotā mājiņā. Visjaukākais bija gājieni, cauri mežam, garām "Laigām" uz "Kokiniem". Pirmos soļus uz turieni atkal mums ierādīja tantiņa. Vēlāk, kad paaugāmies gājām tikai divatā ar Laumu. Nekas sarežģīts jau tas nebija. Garām lielajai rijai, pāri mūsu govju aplokam, tad nāca taciņa aiz Laigas cauri skuju piebirušam mežam. Šeit celiņam pāri liecās tikai rūgteni smaržojošie alkšņi. Ēnaina un patīkami valga tā plīkšķēja zem priežu meža skuju sadurstītām kājām. Vēl gabaliņu pāri pļavai un purva laipām, tad jau arī klāt "Kokiņi". Šeit atradās mūsu pagasta telefona centrāle, pasts un veikaliņš ar pašām pirmajām nepieciešamības precēm. Jauki uzpostas, rozā kleitiņām mugurā, mātes pirktās sarkanās somiņas uz rokas, devāmies ar lielu prieku ceļā. Naudu vienmēr māmuļa saskaitīja tā, ka vajadzīgo nopirkušām, pāri palika daži santīmi. Galvenais neko neaizmirst, visu nopirkt, tad pašās beigās saldais teiciens: "Par pārējo konfektes." Konfektes stāvēja aiz letes plauktā, sabērtas stikla burkās, lai labi tās visas kārās acis varētu saskatīt. Parasti izvēlējāmies dažādas bez papīriem konfektes. Tās vairāk iznāca. Mājās ejot, pārgājušas purviņa laipām, jau nevarējām izturēt nepārbaudījušas tūtes saturu. Uzkalniņā, kur sākās mežs, auga slīps koks, pārklāts ar zaļu mīkstu sūnu kā samtu. Tas gandrīz kā sauca un lūdza, lai uz viņu kāds pasēdētu. Mēs abas šo lūgumu sapratām. Nolikām savus nesamos zemē, apsēdāmies un sākām pārbaudīt savus gardumus. Mājās mūs vienmēr radināja ar visiem saviem mīļajiem gardumos dalīties. Parasti konfektes atveda tēvs. Māte parasti no Limbažiem atveda citādākus gardumus. Parasti konfektes sadalījām trijās daļās. Katram bērnam pienācās pacienāt vienu no pieaugušajiem. Brālis vienmēr gribēja pacienāt tēvu. Lauma savu daļu centās iedot māmuļai. Es ar savu tiesu gāju pie tantiņas. Kādu konfekti paņēmusi, pagaršojusi, tā lielāko daļu atdeva man atpakaļ. - Viņai sāpēja zobi. Es viņai pilnīgi noticēju, tikai vēlāk, kad tas atkārtojās vienmēr, sāku pārdomāt. Sāku nojaust, ka viņa mānās, tad ar varēm konfektes iespiedu tai saujā un pati metos projām. Uz koka sēdot Lauma visu mūsu pirkumu sadalīja |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
