Dainas Rozenblates Atmiņu zīmējumi

Fails
Ak11-Dainas-Rozenblates-atminas-01-0027
Atšifrējaed.gars
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2019-02-23 23:25:03
Labots2019-02-24 00:47:47
Atšifrējumskrietni vien vēlāk. Toreiz vēl bijām labi kaimiņi, lai nu ko katris varbūt domāja sirds dziļumos.
"Rīmeru" mājās es savā bērnībā nekad nebiju iegājusi, negadījās. "Rīmeru" meitas kādreiz tāpat atnāca ciemos. Tantiņa pa jokam tām lika kārtis. Vai nu piepildījās, vai nē, kas to lai zina, bet viņas kādreiz mīlēja atnākt.
Vienu gadu pie mums bieži bija pasākusi atnākt poļu meita Marīna no "Upmaļu Pennām." Sevišķi viņu iemīlēja brālis. Būdams pavisam mazs vīriņš, ārkārtīgi mīlēja grāmatas. No agra rīta atmostoties , kad māte tam jautāja: "ko tu gribētu dēliņ?" Atbilde noteikti skanēja: "Es gribu medu un mazu grāmatiņu!" Nebija toreiz mums nekādas bilžu grāmatas. Marīna, lai izpatiktu savam mazajam draugam, atnesa tam kādu vecu kalendāru. Brālim tas sagādāja lielu prieku.
Kādreiz, kad visi mazā istabiņā gulēja dienasvidu, brāļuks uzkāpa uz krēsla piestiepdamies pie telefona, kurš karājās pie sienas, un piezvanīja. Lai varētu sarunāties vispirms zvans atskanēja telefona centrālē, tur vajadzēja pateikt numuru kāds nepieciešams ar ko savienot. Brālis šo kārtību nezināja. Zināja tikai savu karsto vēlmi pēc grāmatām. Centrālei tā arī paziņoja "Lūdzu, vai Marīna mājās. Pasakiet, lai viņa atnes man kādu jaunu kadelenu!" Savu pateicis, nolicis trubiņu. Nepaspēja vēl nokāpt no krēsla, kad no centrāles atskanējis zvans. Brāļuks kā bumba izbijies novēlies zemē. Izdzirdis zvanu tēvs pienāca pie telefona, tur viss noskaidrojās, kādus rīkojumus nodevis jaunais "Selkuļu" saimnieks.
Tālāk "Krocas." Šīs mājas apvija kaut kas tumšs un drūms. Kādā pavasara rītā šeit pērkons nospēris saimnieka meitu. Otra meita pakārusies negribēdama, ka brālis precas ar kaimiņu "Rīmeru" meitu. Brālis tomēr palika kopā ar šo meitu un tika no mājām izraidīts. Arī pēdējā meita, kura vēl dzīvoja pie vecākiem mājās, nevarēja vīru paņemt pēc viņu prāta. Viņa izvēlējās mājas puisi un atkal tika
izraidīta. Vecajā mājā ar salmu jumtu dzīvoja vieni vecie saimnieki. Veca, īgna, resna saimniece un sirms, garš onkulis. Skumjš liktenis tinās ap šo veco māju, tik pat tumšs kā viņu vecās mājas melnais priekšķēķis, kur pagadījās man reiz iekļūt. Vēlāk šais mājās saimniekot ieradās vēl pēdējais labais dēls, kurš dzīvoja Rīgā, ar savu sievu un meitu. Viņam arī palika tas gods, jo vecais saimnieks bija paspējis nomirt, aizbraukt izsūtījumā uz Krieviju.
Diezgan liela draudzība māmuļu saistīja ar "Koluskulku" ļaudīm. Tur bieži gājām ciemos. Visvairāk kopīgi ar mammu. Kādreiz gadījās, ka rudenī ar apsveikumu uz Vilmām, palaida tikai mūs bērnus. Reiz gadījās tāds dīvains notikums. Pirmo reizi mūžā Vilma mūs piedzirdināja ar savu mājās raudzēto vīnu. Nekā ļauna nenojauzdami dzērām saldo, sārto dzērienu. No kalna lejā, mājās ejot jutāmies ārkārtīgi priecīgi klaigājām grūstījāmies. Mājās pārnākot šis savādais prieks vēl nebija izgājis no galviņām. Māte uz kaimiņieni ļoti pukojās. Bāra arī mūs.
"Usu mājas" - aiz birzs, kuras tagad pavisam nojauktas. Šis saimnieks bieži ciemojās mūsu mājās pie tēva. Tas bija savāds cilvēks. Viņa prāts un vēlmes sniedzās tālāk kā citiem apkārtnes saimniekiem. Ar tēvu viņš bieži mūsu ēdamistabā apspriedās gan par politiku, gan visādiem saimnieciskiem jauninājumiem. "Usās," nezinu vai pašās pirmajās mūsu pusē, tika uz kūts jumta uzstādīts vēja rotors. Liels rats, kas griežoties vējā viņa saimniecību apgādāja ar elektrību. Saimniecība nebija liela, tikai dažas govis, bet tās dzēra no automātiskās dzirdinātavas. Mājās dega arī elektrība. Tēvs arī sapņoja par tādu iekārtu un kaut ko tādu vēlējās iekārtot arī pie mums. Viņš kādu dienu posās apskatīt visus tos jaukumus. Mēs visi trīs gājām līdzi. Ritenis uz kūts jumta griezās lieliski. Elektrības lampiņas gan man neizlikās neko spožākas kā mūsu lielā lampa.
Mātei bieži svētdienās patika iziet cauri mežam
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs