Pētera Lucāna atmiņas

Fails
Ak32-Petera-Lucana-atminas-02-0003
AtšifrējaInita Lūse
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2018-12-06 17:00:12
Labots2018-12-06 19:10:09
Atšifrējums2.
tināšana. "Куда выдели семена" atceros pirmo "apdullinōšo" jautājumu. Pārsteigts un samulsis attapos ar parastō pretjautājumu - "Kādasa sēklas?" viņš pašķirstīja savos paīros "domāju - manu" lietu un beidzot atrada "ciklameņu sēklas" kō tiešām biju novācis jau pavasarī, bet, kara darbībai tuvojoties, atmetu nodōmu tās iesēt, tapēc tās kaut kur nobāzu, vai aizvedu prōm - tos pārs simtus grammu. Tādēļ nevarēju viņam sniegt nekādu "izsmeļošu" atbildi un, liekas, tas "viņus" maz interesēja, varbūt "Baravika" pļāpādama kaut ko čekistiem par cikl. sēklām "papļurkstēja" un "viņi" to izmantōja kā "ēsmu" uz kō "uzķērāmies" sekretāre un arī es. Vai vēl kaut kas tika jautāts - neatceros. Kaut kāds "tips" ienāca, noskatīja mani indīgi no galvas līdz kājām un novilka! "ага Луцан??" Čekista pavadīts, devos lejā pa kāpnēm - ne ārā - uz ielas - brīvībā, bet gan - vienu stāvu zemāk - pagrabā. Raiba 10 -15 vīru sabiedrība saņēma manu sveicienu bez sajūsmas vai sašutuma drīzāk - ar zināmu labvēlību, visi, gandrīz, bij daugavpilieši. Sarunājamies skaidrā latviešu valodā un neviens "neplātījās" ar saviem "noziegumiem". Visi tika pratināti (vairāk naktīs) vai viņus arī baroja tajā pagrabā - neatceros, tāpat neatceros vai pats cietu badu, bet jau tajā pašā naktī kluss čekists izsauca manu uzvārdu un tāpat, klusēdams veda augšā uz izmeklētāja kabinetu. Iegāju kabinetā klusēdams un apstājos pie durvīm. Viņš mani sveicināja un, liekas, biju spiests atbildēt tāpat. Vēl, aicināts nākt pie galda un apsēsties, apsēdos un atteicos no piedāvātā smēķa. Redzami apmierināts, viņš izņēma savu mahorkas maķeli, noplēsa krietnu avīzes strēmeli, rūpīgi uztina tajā resnu cigareti, aizkūpināja, pēc kam iepazīstināja ar sevi - izmeklētāju Skripkinu vai Skripniku (arī dienesta pakāpi neatceros) atvēra, vēl samērā plānu aktu vākus un uzsāka trafareta procedūru - uzvārds, vārds, tēva vārds, dzimšanas gads, izglītība, nodarbošanās u.t.t Kad šie dati bij ierakstīti, ievilka kuplu dūmu, atzvēlās ērtāk savā "inkvizitora" krēslā un aicināja stāstīt: "Ko lai stāstu" mazliet apjucis, nedroši iejautājos. Vēlreiz atkārtojis savu aicinājumu un redzēdams, ka man tiešām nav, ko stāstīt, viņš sāka uzdot jautājumus. Viņa zināms, ka es vācu okupācijas laikā darbojies policijā - par to arī lai pastāstu tuvāk. Skaidroju viņam, ka nekad neesmu darbojies vai kal-
3.
pōjis policijā (ja viņš man tajā brīdī jautātu - vai esmu darbojies vācu okupācijas pirmajās dienās latv. brīvprāt. apsardzības pulciņā, kō nodibināja daži latviešu sab. darbinieki (ierosinātājs bij Latv. Bankas bit. kasiers Kīns) būtu to apstiprinājis un saņēmis likumā paredzēto sōdu par kalpošanu ar ieroci rōkās 8.-10. g. lēgera pēc panta 58-1a. Tā - kļūdaini uzstādīdams šo jautājumu viņš paglāba mani no garā "sroka". Te jāpiezīmē mēs - pašaizs. pulciņa dalībnieki, nēsājam: piedurkņu aprocēm piešūtu sark. balt-sarkanas lentes un bijām apbruņoti šautenēm. Arī Vedējs un, ierosinātājs, Kīns nēsāja lentes, bet Kīns tālredzīgi atteicās no šautenes. Daudz vēlāk - jau Kušvas nometnē, tikos ar vairākiem bezzemniekiem un kalpiem kuri pirmajās vācu okupācijas dienās tika "iesaistīti" dažādās apsardzēs, uz dažām dienām (krieviem ienākot apcietināti un sodīti ar 58-1a uz 8. g.) - Izlasīju, uzrakstīto, pratināšanas protokōlu, parakstīju un tiku žēlīgi aizvadīts uz pagrabu. Iekārtojos kaut kādā kaktā - uz grīdas tur nebij ne gultu, ne solu, ne galda tādēļ nevienam nebija nekādu prieksrōcību, visu nakti, kāds cēlās un izgāja, kāds nāca un apgūlās. Tā bij pirmā "jāņu nakts" garajā trimdas laikā. Nākōšā nakti mēs jau bijām "paziņas" un sākām pārrunāt dažādus "sīkumus" tā piem; kapēc es Braucu uz Berlīni. Vaļsirdīgi izstāstīju: mūsu siltumnīcās audzētie gurķi, tomāti un dažādas puķītes, pavēra man arī dažādas iespējas: iegādāties ūdens pumpja motoram "delicīto" degvielu un eļļu, saņemt "Arbeitsamta" atļauju nodarbināt strādniekus un gūstekņus mūsu uzņēmumā pazīšanās ar "gebietskomisāra" Kanceleju darbiniekiem tika izmantōta praktiskām vajadzībām. Visā vāczemē bij aizliegts lietot degvielu automašīnām, tāpēc daudzi vācieši. Berlīnē labprāt pārdeva savas "dīkstāves" mašīnās, lai nevajadzētu veltīgi maksāt īres naudu par garāžu. Mūsējie to izmantoja un, dabūjuši no "gebītskomisāra" atļaujas brauca uz Berlīni un pirka mašīnas. Tādā veļā tiku pie sava "Opeļa" arī es un tam nav nekāda sakara ar skrip. mēģinājumu "uzspiest" man sadarbību ar "Gestapo". Vairākos nakts pratinājumos. Jāpiezīmē, ka "gestapo" un "SD" viņš "pieklājīgi" mēģināja man "piešūt" vairākkārtīgi, bet pie kārtējās izm. prof. pārlasīšanas. Viņam pašam vajadzēja tō svītrōt, ko viņš arī darīja, valdīdams niknumu. Jāpiezīmē -
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs