Latvijai 100 lv100.lv
E-pasts:
Parole:

Reģistrēties | Pazudusi parole?

Jāņa Pavasara dzīvesstāsts

AtšifrējaIlze Ļaksa-Timinska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2019-01-11 15:53:36
Atšifrējumscitu puiku uzbrukumiem bija mans pienākums. Bieži naktīs bija jāpavada uz patālo ateju. Es tad apmeklēju 4.klasi, kas jau bija izvietota atremontētā (daļēji) pagasta noliktavā( jeb magazīnā, kā vietējie sauca). Vēlāk to pārbūvēja par jauno skolu. Pusdienās un vakaros gulēt bija man jānāk uz veco skolu pie Rūda.


02.V 1965.
Ar tādiem pārtraukumiem rakstīt dzīves stāstu nav nemaz ieteicams, jo atmiņu pavediens, kas citreiz tik labi sācis šķetināties, pārtrūkst un tad sasiet to nav tik viegli jeb, atklāti sakot, lāpīts jeb sasiets, paliek lāpīts.Jā, bērnības, skolas gadi- tie skaistākie, tāpēc vēl cītīgāk jāatceras šie brīži.Kāds tad bija skolas apģērbs? Formas, protams, nekādas nebija. Visi skolnieki nēsājām pelēkas, mājās pagatavotas vilnas drānas, vairākiem skolniekiem bija kurpes jeb šņorzābaki. Nedaudz nēsāja vēl pastalas. Arī es vēl dažas nedēļas dabūju panēsāt pastalas, it īpaši, kad kurpes remontēja.Ar tām gan tad varēja izskrieties pa klasēm. Tik viegla kāja šķita. 4.klasi, tātad, beidzu 1926. gadā.
4.klasē nāca klāt ceturtā skolotāja Anna Brante, vēlāk Mūrnieks. Skolotājiem algu maksāja pagasts, tāpēc to skaits bija atkarīgs no pagasta kases stāvokļa.

1926. gads.
Neko vairs daudz par viņu neatceros. Vai tas bija sausais vai slapjais gads, bagātais vai nabagais. Tikai tas gan, ka sāku iet 5.klasē. 5.klase atkal atradās vecajā skolā. Tā bija vismazākā. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit skolnieku skaits stipri bija sarucis. Ja pirmā klasē, kad sāku iet skolā, bija pāri 40 dvēseļu, tad piektajā tikai ap 12. Te bija palikuši tikai tie, kas bija nolēmuši tālāk mācīties jeb beigt sešas klases. Toreiz modē bija vairāk beigt tikai četras klases. Dažos pagastos tikai pastāvēja četrklasīga pamatskola.
Tātad atkal 5.klasē. Tā bija kopā ar sesto klasi( telpu trūkums un arī skolotāju). Kad vienai klasei skolotājs ko stāstīja jeb atprasīja, tad otrai bija dots kāds rakstisks uzdevums. 5.klasē iesākām tikai četri zēni: es, Ēriks, Manfrēds Priede un Jānis Ēvele. Pārējie skuķi.
Arī 6.klasē vairums bija zēni. 5.klasē mācības bija jau nopietnākas. Vajadzēja krietni pamācīties. Mācīšanās gribas gan netrūka. Taisni neizprotamas tieksmes bija uz mācīšanos. Gribējās visu uzzināt. Lai gan 5. un 6. klasē gāja gulēt vēlāk, ap plkst. 10, bieži mēs ar Ēriku uz savu roku klusiņām uzlīdām klasē
Atslēgvārdi

AtšifrētIzvēlies citu