Transcriber | Rita Grīnvalde |
---|---|
Completed | Yes |
Accepted | Yes |
Created | 2021-02-06 17:42:32 |
Updated | 2021-02-25 15:47:11 |
Transcription (text) | 65Meža puķe.Skaisto meža puķi katris [katrs] sveicina. Ceļinieks to noplūc aiznes tālumā, Novīst puķe ātri, viņš to smiltīs met – Domas tam pie citas... un viņš tāļāk iet. Esi tu tas ceļinieks, es tā puķīte; Novītīšu drīzi, tapšu aizmirsta. Zilas tavas acis, skaidra tava sirds. Sārti tavi vaigi, rožu lūpiņas. Nāc uz Gaujas krasta tur tev gaidīšu Un pie mēness gaismas tevi skūpstīšu – Vēl nav pusnakts pāri, zēns jau kaujā krīt, Un pie viņa kapa meitiņ gauži raud. Nu lai bālais mēness tevi sveicina Klusi tevīm stāsta ka es mīlēju. 66Stāvu es pie lodziņa.Stāvu es pie lodziņa, Skatos tumšā naksniņā. Vienu karsti mīlēju, Bet to neredzu. Tas ir tālu svešumā, Kas man priekos vadīja. Skumjas vien tik piemin mani, – Ak sirds klusu ciet... Cieties sirds un mierinies, Mācies bēdas paciesties, Atpūsties tad varēsi, Kad kapā dusēsi. Mieru manīm veltīs kaps, Skumjas sēras vieglas taps, Jo kad pirmā mīla zūd Tad mirt vairs nav grūt. Stādot puķes kapmalā, Silas [Zilas] neaizmirstules. Puķītes drīz novītīs, Mana mīla nezudīs. 67Manas sapņainās jaunības dienas.Manas sapņainās jaunības dienas. Uz Rīgu tik traucās man prāts,– Kur dzīvē nav raizes nekādas, Kur mūžīgi kāzu galds klāts. Kad dzīvoju Rīgā es stāstu, |
Transcribe text |
Keywords | |
---|