Transcriber | Bella Bērziņa |
---|---|
Completed | Yes |
Accepted | No |
Created | 2022-02-25 20:00:34 |
Updated | 2022-06-22 20:47:43 |
Transcription (text) | Drīz viņa vīst un nobālē Dod savu mīlību. Ņem, zvejnieks, manu mīlību, Ņem, manu sirdi sev, Tev nododos uz mūžību, Es gribu dzīvot tur. Tad nāc papriekš pie manas sirds, Tu, košā meitiņa. Redz, Daugav's viļņi saulē mirdz, Nāc, sēdies laiviņā! Tur viņi abi šūpojas Pa plašo Daugavu, Un lēni viļņi spēlējas Ap viņu laiviņu. Nr. 98 Allažos. 7471Kāds jauneklis it ātri steidzasVēlreiz pie savas mīļākās, Jo viņa laimes dienas beidzas - Tam svešumā ir jādodas. Bet mīļās balss tam sirdī skan: Neaizmirst, neaizmirst man! Viņš steidzas, kur to mīļā gaida Tur vēl ar viņu satikties, Tā skumīga tam pretī smaida, Grib vēl ar viņu apkampties, To ieraugot, tam sirdī skan: Neaizmirst, neaizmirst man! Tā mīļākam ap kaklu ķeras, Tam dod vēl saldu mutīti; Tā abi kopā tie nosēžas Uz zaļu sūnu beņķīti, Tur sirdī tiem it žēli skan: Neaizmirst, neaizmirst man'! Tā mazu brīdi mīlinājas, Viens otram klēpī sēdušies, Pār vaigiem as'ras ritinājas, Tur sirdī tiem it žēli skan: Neaizmirsti, mīļais man'! Tā aiziet stundas tiem it ātri, Ka minūtes tās izliekas, Un to nav manījuši paši , Ka drīz jo drīz ir jāšķiras. Tiem sirdī balss it žēli skan: Neaizmirst, neaizmirst man'! Vēl mazu brīdi klusums valda, Dzirdamas viņu nopūtas. Cik viņiem stunda tāda salda |
Transcribe text |
Keywords | |
---|